Saeima mīkstina sodu par karoga nepacelšanu

Turpmāk par karoga nepacelšanu varēs izteikt brīdinājumu, paredz Saeimā šodien galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā.

Sodu par karoga nepacelšanu svētku vai atceres dienās piemēros tikai gadījumā, ja šāds pārkāpums konstatēts atkārtoti gada laikā.

Par likumprojekta virzību atbildīgā Juridiskā komisijā iepriekš norādīja, ka līdzšinējā neelastīgā kārtība bija jāmaina, jo saskaņā ar to naudas sods tika piemērots arī tad, ja iedzīvotāji karogu nespēj izkārt, piemēram, veselības stāvokļa dēļ. „Mērķis nav sodīt, bet panākt, ka noteiktās dienās un noteiktā kārtībā tiktu pacelts valsts karogs. Ja tas nenotiek, sākotnēji cilvēks ir jābrīdina, bet, ja pārkāpumi ir regulāri un liecina par demonstratīvi noraidošu attieksmi pret valsts simbolu, jāpiemēro naudas sods,” norādīja Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Vineta Muižniece.

Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā paredz, ka par Latvijas valsts karoga vai citu valstu karogu nepacelšanu Saeimas, valdības vai pašvaldību noteiktajās dienās vai par karoga pacelšanas veida vai kārtības pārkāpšanu izsaka brīdinājumu.

Ja šādi pārkāpumi izdarīti atkārtoti gada laikā pēc administratīvā soda uzlikšanas, pārkāpējam varēs izteikt brīdinājumu vai uzlikt naudas sodu līdz 30 latiem.

Līdzšinējais regulējums par karoga nepacelšanu atļāva piemērot naudas sodu līdz 50 latiem.

Latvijā

Kopš 2009. gada ir teju vai trīskāršojies (no 10 000 uz 28 000) tādu strādājošo skaits, kuriem ir 65-69 gadi. Latvijā ir arī gana daudz pensionāru (ap 15 000), kuri strādā arī vecumā no 70 līdz 74 gadiem, un netrūkst ļaužu, kas turpina strādāt arī viedā vecumā virs 75 gadiem - tādu Latvijā ir ap 7000-8000, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Svarīgākais