Eiropas Komisija (EK) ir pozitīvi novērtējusi Latvijas budžeta projektu 2016.gadam, norādot, ka tas kopumā atbilst eirozonas Stabilitātes un izaugsmes pakta (SIP) nosacījumiem.
Gan Latvijas valdība, gan EK prognozē valsts ekonomikas izaugsmi 2016.gadā 3% apmērā. Atbilstoši EK prognozēm gan šogad, gan nākamgad Latvijā būs augstākais izaugsmes temps starp Baltijas valstīm. Tomēr joprojām saglabājas riski saistībā ar ārējiem faktoriem, tostarp nestabilo ģeopolitisko situāciju, kas var ietekmēt makroekonomiskos rādītājus nākamajā gadā.
No eirozonas dalībvalstīm, kuras atrodas Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvajā zarā un kurām nav pārmērīga budžeta deficīta, piecu valstu - Igaunijas, Luksemburgas, Nīderlandes, Slovākijas un Vācijas - budžeta projekti pilnībā atbilst SIP nosacījumiem, savukārt četru valstu - Latvijas, Beļģijas, Maltas un Somijas - budžeta projekti kopumā atbilstot SIP nosacījumiem.
Trīs valstu budžeta projektiem ir konstatēti riski SIP nosacījumu izpildei - šādu novērtējumu saņēmušas Austrija, Itālija un Lietuva. Piecu eirozonas valstu - Īrijas, Francijas, Portugāles, Slovēnijas un Spānijas - budžeta deficīts pārsniedz 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), un tām tiks piemērota pārmērīga deficīta procedūra. Savukārt Grieķija un Kipra saņem palīdzību no starptautiskā aizdevuma programmām, un fiskālās disciplīnas jomā uz tām attiecas šo programmu nosacījumi.
Eiropas Savienības (ES) ekonomikas pārvaldības ietvars paredz, ka Latvijai kā eirozonas dalībvalstij ik gadu līdz 15.oktobrim ir jāsagatavo un jāiesniedz EK un Eirogrupai plāns, kurā tiek norādītas galvenās nākamā gada budžeta rādītāju prognozes - ieņēmumi, izdevumi, deficīts un valsts parāds, ietverot valsts budžetu, pašvaldību budžetu, atvasināto publisko personu budžetu un vispārējās valdības sektorā klasificētās valsts komercsabiedrības.
Budžeta projekta saskaņojums Eiropas semestra ietvaros ir veids, kādā tiek īstenota ES ciešāka iesaiste dalībvalstu nacionālo budžetu sagatavošanā. Tas ļauj EK novērtēt budžeta projekta atbilstību ES tiesību normām fiskālās disciplīnas jomā. Ja EK konstatē, ka budžeta plāns būtiski pārkāpj ES fiskālās disciplīnas noteikumus, tā var noraidīt budžeta plānu un pieprasīt dalībvalstij veikt izmaiņas un iesniegt to atkārtoti.
Tāpat EK savā atzinumā var sniegt rekomendācijas plāna uzlabošanai. Procedūra paredz, ka nacionālie parlamenti ņem vērā EK atzinumu, pieņemot valsts budžetu galīgajā lasījumā.