Vairums iedzīvotāju būtu gatavi aizstāvēt Latviju

Latvijas Republikas proklamēšanas gadadienas priekšvakarā veiktais „DNB Latvijas barometra” pētījums liecina, ka, nepieciešamības gadījumā vairākums iedzīvotāju - 60% no aptaujātajiem būtu gatavi aizstāvēt Latviju no ienaidniekiem, piemēram, ārvalstu iebrucējiem u.c. To nedarītu 28%, bet 12% aptaujāto nebija konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Kopumā 74% aptaujāto mūsu valsts iedzīvotāju sevi uzskata par Latvijas patriotiem – tā domā 82% cilvēku, kuriem sarunu valoda ģimenē ir latviešu, un 62%, kas ģimenē runā krievu valodā. Jāpiebilst, ka, salīdzinot ar 2014.gadu, patriotu skaits kopumā palielinājies - par 7%.

Komentējot šos datus, Sabiedriskās politikas centra „Providus” pētnieks Valts Kalniņš norāda: „74% aptaujāto sevi uzskata par Latvijas patriotiem, lai ko tas katram arī nozīmētu – pieķeršanos Satversmes principiem, mīlestību uz latviskām tradīcijām, prieku par Latvijas ainavām vai ko citu. Kaut gan ne katrs patriots ir gatavs aizstāvēt Latviju no ienaidniekiem - to darītu 60%. Iedzīvotājiem Latvija ir tāds vai citāds tēls, kas pavisam vienaldzīgus neatstāj. Patriotisma nozīmes noskaidrošana, meklējot vienojošo un pieļaujot arī atšķirīgo, varētu būt Latvijas nostiprināšanai svarīgs sabiedrības pašrefleksijas process, un 18. novembris var kalpot kā ikgadējs atgādinājums par patriotisma aktualitāti.”

Pētījumā arī noskaidrots, ka vairāk nekā puse - 54% aptaujāto iedzīvotāju ir apmierināti ar dzīvi Latvijā, kamēr 42% atzinuši, ka ir neapmierināti. Salīdzinot ar aptauju, kas veikta pirms gada, redzams, ka iedzīvotāju apmierinātības līmenis nav nedz pasliktinājies, nedz uzlabojies.

Savukārt vaicāti, kuri ir iedzīvotājiem nozīmīgākie svētki, visbiežāk aptaujātie minēja Jauno gadu (69%) un Ziemassvētkus (64%). Salīdzinoši bieži aptaujātie atzīmējuši arī Līgo svētkus (46%) un Lieldienas (43%). Sieviešu dienu 8.martā kā nozīmīgākos svētkus norādījuši 15% aptaujāto, bet Latvijas Republikas proklamēšanas dienu 18.novembri – 12% aptaujāto. Tikmēr citi svētki minēti retāk.

Neskatoties uz to, ka Latvijas Republikas proklamēšanas diena 18.novembrī nav pirmajā vietā kā nozīmīgākie svētki, to svin lielākā daļa iedzīvotāju. 44% aptaujāto apmeklē publiskus pasākumus, 37% seko līdzi svētku pasākumiem masu informācijas līdzekļos, bet 24% atbildēja, ka neatkarības svētkus svin mājās. Svētkus vispār nesvinot 25% respondentu. Salīdzinot ar aptauju, kas veikta pirms gada, šogad samazinājies to cilvēku skaits, kuri 18.novembri svin mājās.

Jāpiebilst, ka aptaujātie, kuru sarunu valoda ģimenē ir latviešu (81%), daudz biežāk nekā aptaujātie, kas ģimenē runā krievu valodā (60%), piedalās 18.novembra svinībās.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma teic: „Gatavošanās svētkiem un svētku svinēšana vienmēr ir bijusi ļoti būtiska Latvijas tautas kultūras sastāvdaļa. To apliecina arī jaunākā pētījuma dati, kas rāda, ka Latvijas Republikas proklamēšanas dienu 18. novembri svin vairākums aptaujāto – gan latviešu, gan krievu valodā runājošo iedzīvotāju. Šo svētku laikā iedzīvotāji visbiežāk apmeklē publiskos pasākumus – koncertus, svētku uzrunas un salūtu. Tādējādi, aktīvi līdzdarbojoties visām Latvijā dzīvojošajām etniskajām grupām, tiek sekmēta kopības sajūta, ko apstiprina pētījums - salīdzinājumā ar iepriekšējā gadā veikto aptauju, sabiedrībā ir pieaudzis patriotisms un piederības apziņa savai valstij un zemei, kas savukārt vairo saliedētības izjūtu.”

Pētījumā aptaujātie tika arī lūgti nosaukt trīs cilvēkus, kurus, viņuprāt, vajadzētu godināt 18.novembra pasākumā. Visbiežāk respondenti minēja Raimondu Paulu (11%), Vairu Vīķi-Freibergu (10%), Nils Ušakovu (9%) un Aivaru Lembergu (8%), kā arī Raimondu Vējoni (5%).

Jāsecina, ka aptaujātie, kuri ģimenē runā latviešu valodā, biežāk nekā aptaujātie, kas ģimenē runā krievu valodā, minējuši Vairu Vīķi-Freibergu (latviešu sarunvaloda: 14%, krievu sarunvaloda: 5%). Tikmēr aptaujātie, kuru sarunu valoda ģimenē ir krievu, biežāk atzīmējuši Aivaru Lembergu (latviešu sarunvaloda: 5%, krievu sarunvaloda: 12%) un Nilu Ušakovu (latviešu sarunvaloda: 2%, krievu sarunvaloda: 20%). Interesanti, ka Raimondu Paulu un Raimondu Vējoni latviešu un krievu valodā runājošie aptaujātie minējuši vienlīdz bieži.

Tikmēr, salīdzinot aptaujāto atbildes vairāku gadu griezumā, jāteic, ka šogad biežāk nekā pērn starp cilvēkiem, kuri būtu jāgodina 18.novembra pasākumā, minēts Raimonds Pauls (2011.gads: 13%, 2014.gads: 10%, 2015.gads: 11%), Vaira Vīķe-Freiberga (2011.gads: 13%, 2014.gads: 6%, 2015.gads: 10%), Nils Ušakovs (2011.gads: 13%, 2014.gads: 7%, 2015.gads: 9%) un Aivars Lembergs (2011.gads: 9%, 2014.gads: 6%, 2015.gads: 8%). Tiesa, 2011.gadā šie cilvēki par godināmiem tika izvēlēti vēl biežāk.

Visbeidzot jānorāda, ka Valsts prezidents Raimonds Vējonis 2015.gadā minēts biežāk nekā 2011. un 2014.gadā, kad viņš vēl šo amatu neieņēma (2011.gads: 0.2%, 2014.gads: 0.2%, 2015.gads: 5%).