Skolās bez maksas dos dārzeņus
Nākamā gada ziemā Latvijas skolās pirmās līdz sestās klases skolēniem papildus pusdienām būs iespējams saņemt augļus un dārzeņus bez maksas. Šī pēc būtības Eiropas Komisijas (tā piešķirs lielāko daļu finansējuma) iniciatīva tiek vērtēta piesardzīgi, jo ievērojams skaits bērnu pašlaik nesaņem pat pusdienas, jo vecāki nevar par tām samaksāt.
Brīvpusdienas ir tikai pirmo klašu skolēniem. Savukārt programmas ieviesēji – divas ministrijas, Veselības un Zemkopības – uzsver, ka Latvijas skolēni pārāk maz uzturā lieto dārzeņus un augļus, īpaši pilsētās, un programma būtiski palīdzēs veselīga uztura
veidošanā.
Lai gan sākotnēji šo Eiropas atbalstīto veselīga uztura programmu bija plānots ieviest jau no 2009. gada, nepieciešamā, bet nepiešķirtā valsts līdzfinansējuma dēļ tas tika atlikts līdz šim mācību gadam. Tomēr arī no 2010./2011. mācību gada sākuma, tas ir, no 1. septembra skolēnus nevarēs nodrošināt ar augļiem un dārzeņiem. Zemkopības ministrijas speciāliste Dace Freimane stāsta, ka Latvija nolēmusi ieviest šo programmu no 2011. gada janvāra un īstenot to trīs mēnešus gadā. "Viens no iemesliem ir pieejamie naudas līdzekļi, kas ir ierobežoti, taču otrs – tieši ziemas tumšie mēneši ir tādi, kad Latvijā daudzām ģimenēm vairs nav pieejami pašu audzēti āboli vai kāposti, un bērni veselīgo pārtiku varētu saņemt skolās," programmas ieviešanu skaidro D. Freimane.
Katram skolēnam dienā plānoti simt grami dārzeņu un augļu, paciņu saturs būtu dažāds, bet tur varētu būt āboli, bumbieri, dzērvenes vai citas ogas, kā arī kāposti, kāļi, burkāni un kolrābji. Šiem produktiem nedrīkstēs būt pievienots ne cukurs, ne sāls, ne tauki, ne saldinātāji. D. Freimane arī uzsvēra, ka dārzeņiem un augļiem jābūt "integrēti" audzētiem, tas ir, tādiem, kuru izaudzēšanai izmanto pēc iespējas mazāk ķīmikāliju, vairāk – ekoloģiski drošas metodes. Speciāliste apliecināja, ka Latvijā ir uzņēmēji, lauksaimnieki, kuri dārzeņus ražo integrēti, un, visticamāk, no viņiem šos produktus varēs iepirkt.
Eiropas Komisija piešķirs finansējumu 316 000 latu apmērā, Latvijas līdzfinansējums – 105 000 latu. Skolas līdzīgi kā piena programmā varēs pieteikties brīvprātīgi, tomēr, kā uzskata Saeimas Bērnu tiesību aizsardzības apakškomisija, kas šo jautājumu arī apsprieda, drīzāk tai jābūt obligātai programmai, jo citādi – ar ko vienas skolas bērns sliktāks par citas skolas bērnu, kur direktors ir piekritis programmai. Zemkopības ministrija sola, ka darīs visu, lai mazinātu birokrātiju skolām un tās bez bažām varētu iesaistīties programmā. Atsevišķas Rīgas skolas joprojām īsteno piena programmu, bet sešas Rīgas skolas uzstādījušas automātus, kuros var nopirkt jogurtu, burkānus vai veselīgus graudu batoniņus.
Pētījumi par skolēnu veselību un lieko svaru liecina, ka Latvijā vairāk nekā 10 procentiem zēnu un pieciem procentiem meiteņu septiņu gadu vecumā ir aptaukošanās, bet liekais svars ir vēl lielākam skaitam – 14 procentiem zēnu un 12,9 procentiem meiteņu. Pētnieki norāda: tas saistīts ar augstas kaloritātes, bet zemas uzturvērtības ēdiena lietošanu uzturā. Visvairāk bērnu ar lieko svaru – līdz pat 30 procentiem – ir Rīgā. Lai gan pētījumā bērnu svars netika analizēts no ģimenes sociālās labklājības viedokļa, pētnieku novērojumi liecina, ka bērni ar lieko svaru lielākoties nāk no turīgām ģimenēm, kuras var atļauties bērniem pirkt našķus. "Rīgā vairāk bērnu ar lieko svaru ir tādās skolās, kur ir bufetes, našķu un saldumu letes, pārsvarā tas bija skolās ar krievu mācību valodu," saka Veselības ministrijas speciāliste Inga Šmate.
Pilnīgi visiem bērniem nodrošināt dārzeņus šīs programmas ietvaros nav iespējams naudas dēļ, savukārt šo naudu novirzīt brīvpusdienām – arī nedrīkst. Tādi ir Eiropas noteikumi. Tomēr tikpat satraucoši ir pētījuma dati par lielo skaitu bērnu ar nepietiekamu svaru, īpaši laukos, kas liecina par ēdiena trūkumu nabadzīgās ģimenēs.