APRITĒ: Oskara Polmaņa bizness sarkanbaltsarkanā krāsā

«To, ka patriotisms pieaug, mēs saprotam pēc saražotajām Latvijas karoga lentes piespraudītēm – ar katru gadu mēs tās sagatavojam arvien vairāk, un šogad to skaits ir jau četrsimt tūkstoši. Tas ir prātam neaptverams skaitlis,» saka uzņēmuma Latvijas tekstils vadītājs Oskars Polmanis © F64

«Mums tas vispirms ir darbs, bet mēs ļoti labi apzināmies, ka nepārdodam audumu – mēs pārdodam kaut ko pavisam citu, un tas nav arī tikai karogs. Tā ir atbildība un cieņa, tas ir patriotisms, un tās ir emocijas,» saka uzņēmuma Latvijas tekstils dibinātājs un vadītājs Oskars Polmanis.

Uzņēmuma galvenais darbības virziens ir Latvijas karogu un karogu lenšu ražošana, un ik gadu uzņēmumā tiek sašūti vairāki desmiti tūkstošu karogu – dažādos izmēros un dažādām vajadzībām.

Laikam tie ir gēni

Latvijas tekstils ir loģisks turpinājums fabrikas Lenta bijušajai ražotnei Tukumā, kuru pirms septiņiem gadiem iegādājās jaunais uzņēmējs Oskars Polmanis. Pirms pieciem gadiem, piešķirot jaunu nosaukumu ražotnei, kuras pieredze ir jau kopš 1960. gada, viņš iedeva tai arī jaunu elpu un jaunu skatījumu nākotnei.

«Kad 1998. gadā pabeidzu Salacgrīvas vidusskolu, gan skolotāji, gan citi apkārtējie bija pārliecināti, ka būšu žurnālists. Kā izrādījās, tomēr nē. Uzsākot studijas Latvijas Universitātē, sapratu, ka žurnālistika ir ļoti smaga profesija un, manuprāt, arī ļoti grūta. Tas nebūt nav vienkārši,» stāsta Oskars Polmanis. Žurnālistus viņš nepabeidza, taču darba pieredze žurnālistikā un vēlāk arī sabiedriskajās attiecībās viņam ļoti palīdzēja veidot uzņēmumu.

Oskars Polmanis domā, ka viņa nokļūšana biznesā varbūt arī nebija nejaušība. «No vienas puses – tajā nonācu ar domu, ka gribu darīt ko savu, jo esmu cilvēks, kurš ir grūti vadāms un slikti pakļaujas citu idejām. Ja neizjūtu iespēju procesu ietekmēt, man kļūst garlaicīgi, un man nepatīk, ka man ir garlaicīgi. Tāpēc meklēju savu ceļu un atradu to biznesā. No otras puses – laikam jau tie ir gēni,» viņš pasmaida un izstāsta, ka viens no viņa vectēviem savulaik bijis Liepājas labākais skroderis, bet otrs ilgus gadus bijis ostu priekšnieks un dažādu citu lietu vadītājs.

Sirdsapziņas jautājums

Iegādājoties Lentas ražotni, tā jau ražoja karogus, bet tolaik tas bija tikai viens no produktiem. Sapratis, «kurš tai mežā ir lielākais celms», Oskars Polmanis ļoti mērķtiecīgi izvēlējās galveno darbības virzienu, un, no biznesa stratēģijas viedokļa raugoties, šī izvēle ir attaisnojusies. Jo šobrīd Latvijas tekstils ir vieni no vadošajiem karogu un karogu lenšu ražotājiem un pārdevējiem, kuri ik gadu sašuj desmitiem tūkstošu karogu. «Brīžam pat esam pārsteigti, kur tie visi paliek... Protams, mēs esam reāli – tas tomēr ir audums, kas nolietojas, ko sabojā arī laika apstākļi, jo tas nav ne metāls, ne betons. Un, tā kā Latvijā ar likumu ir noteikts, kur karogiem jāplīvo katru dienu, un to vietu ir pietiekami daudz, šajā biznesā pietiek vietas pat vairākiem uzņēmējiem,» stāsta uzņēmuma vadītājs. Viņam gan nav ne jausmas, cik karogu saražo citi, bet pēc pašu aplēsēm Latvijas tekstila tirgus daļa varētu būt ap 40%.

«Latvijas karogu jau nav nekādu problēmu ražot, jo tam nav vajadzīgas nekādas atļaujas, to var darīt jebkura šuvēja. Galvenais ir ievērot likumā noteiktās prasības, kas regulē paša karoga izskatu. Mēs gan esam ievērojuši, ka mūsu konkurenti nelabprāt lasa, kas rakstīts likumā. Protams, nevienam personīgi neaizrādām, jo tā nav mūsu darīšana. Mūsu sirdsapziņas jautājums ir pašiem savu darbu izdarīt maksimāli labi.»

Patriotisms un cieņa

Oskars Polmanis nenoliedz: protams, Latvijas tekstila darbiniekiem šūt mūsu valsts karogus vispirms ir darbs. Un, kad paiet 18. novembris un nāk audumi ar salavecīšiem, meitenes cehā ir laimīgas, ka nav vairs jāšuj sarkanbaltsarkanais. «Protams, mēs neesam vienaldzīgi pret sarkanbaltsarkano, jo ļoti labi apzināmies, ka nepārdodam tikai audumu – mēs pārdodam kaut ko pavisam citu, un tas nav arī tikai karogs. Tā ir atbildība un cieņa, tas ir patriotisms un pienākums, tā ir piederība, apziņa par identitāti, tas ir lepnums un emocijas,» apgalvo uzņēmuma vadītājs.

Viņš joprojām atminas to milzīgo saviļņojumu, ko piedzīvojis pirms diviem gadiem, kad Latvijas tekstils par godu Latvijas Republikas 95. gadadienai uzšuva līdz šim lielāko Latvijas karogu pasaulē, kas nosedza teju visu Dziesmu svētku estrādes centrālo daļu – tas bija 22,5 x 45 metrus liels, un tā platība bija vairāk nekā 1000 kvadrātmetru. «Mēs vēl esam mazs uzņēmums, bet publicitāte, kādu ieguvām, pateicoties šai aktivitātei, bija fantastiska – mēs nokļuvām visu TV ziņu kanālu pirmajos notikumos. Protams, uzšūt šādu karogu bija milzīgs izaicinājums, bet bija arī ļoti interesanti, un arī mūsos tas radīja īpašu patriotisma sajūtu. Jo īpaši tajā brīdī, kad, kopā ar Mežaparka administrāciju uzkāpuši uz estrādes jumta, redzējām, kā Dziesmu svētku estrādē ieplūst vairāki desmiti tūkstošu cilvēku. Tas bija vow! Tas bija neiedomājams skats. Un loģiski, ka visi šie cilvēki nāca ne jau uz audumu skatīties – viņi nāca pēc ļoti konkrētām emocijām. Un tajā brīdī mēs ļoti skaidri redzējām, cik nozīmīgu darbu patiesībā darām un cik lielu atbildību ar to nesam,» stāsta Oskars Polmanis. To atceroties, viņam joprojām acīs sariešas saviļņojuma asaras.

Mācās dramaturģiju

Līdztekus uzņēmuma vadīšanai Oskars Polmanis atrod laiku arī rakstīšanai. Jau trešo gadu viņš mācās dramaturģiju pie mūsu izcilajiem dramaturgiem Laura Gundara un Rasas Bugavičutes. «Viņi ir izcili skolotāji, un man ir ārkārtīgi liels prieks, ka mani līdz viņiem aizveda nejauši interneta klikšķi. Šogad man ir izdevies uzrakstīt jau divas lugas, vēl gan mazliet jāpieslīpē, bet – uzrakstītas ir,» viņš priecīgi stāsta, piebilstot, ka dramaturģija ir viņa šā brīža lielākā aizraušanās un hobijs. «Žēl tikai, ka šim hobijam nevaru atvēlēt pārāk daudz laika, jo uzņēmums prasa teju mani visu, bet – iekšā man ir, un ārā arī noteikti kaut kas nāks. Un es ceru, ka man izdosies sasniegt tādu latiņu, lai manas lugas nonāktu līdz skatuvei, jo – kāpēc gan tad rakstīt?!»

Plīvo zem helikoptera

Oskars Polmanis nenoliedz: biznesā gandarījums ir tikai viens – tas ir racionāls, un tā ir peļņa. Bet cilvēciski jau viņš saprot, ka nauda nav un nevar būt pašmērķis. «Protams, ir arī zināma misijas sajūta un vēlme izdarīt šajā pasaulē kaut ko labu. Tāpēc arvien ceļam sava uzņēmuma kvalitātes latiņu. Varbūt ar to mazāk var nopelnīt, bet – mūsu uzņēmuma nosaukums jau savā dziļākajā būtībā ir ļoti augsta latiņa. Un, lai kādā kontekstā tas arī izskanētu, tā ir liela atbildība šādu vārdu nest,» apzinās Latvijas tekstila vadītājs.

Lielu gandarījumu uzņēmumam ir sagādājis Nacionālo bruņoto spēku pasūtījums – uzšūt karogu, kas plīvo zem helikoptera, kurš valsts svētku parādes laikā lido gar 11. novembra krastmalu. «Skaidrs, ka šim karogam ir jāiztur pamatīga slodze, tāpēc tika pārdomāta katra vīle, un tas bija liels un fundamentāls darbs. Man gan vēl nav laimējies šo karogu redzēt lidojam, bet, iespējams, tieši rīt, mūsu valsts dzimšanas dienā, es to redzēšu...»

Oskars POLMANIS

• Uzņēmuma Latvijas tekstils dibinātājs un vadītājs (kopš 2011. gada)

• Dzimis 1980. gada 29. aprīlī

• Kopš 1996. gada uzsācis aktīvas gaitas žurnālistikā, rakstot Limbažu rajona avīzē Auseklis, vēlāk jauniešu izdevumos Laba, Spicā, Mana, S

• Pēc studiju uzsākšanas Latvijas Universitātē sācis strādāt Latvijas Televīzijas Rīta programmā, veidojis sižetus raidījumiem Nedēļas vidū, Saldā dzīve, publicējies žurnālos Aija, Ieva, Una u.c., kā arī dažādos laikrakstos

• 2002. gadā izveidojis oriģinālprojektu – mūzikas raidījumu Troksnis

• Kopš 2004. gada pievērsies sabiedriskajām attiecībām, divus gadus vēlāk uzsācis uzņēmējdarbības gaitas

• 2013. gadā kopā ar Latvijas tekstila komandu radījis un Mežaparka Lielajā estrādē prezentējis pasaulē lielāko sašūto Latvijas karogu izmērā 22,5 x 45 metri

• 2014. gadā pievērsies dramaturģijas apguvei, piedaloties lugu lasījumu konkursā 10 min slavas, šogad sarakstījis lugas Čemodāns un Blakne



Latvijā

Šodien "Latvenergo" ēkā Pulkveža Brieža ielā tika pasniegtas AS "Latvenergo" un Latvijas Zinātņu akadēmijas Gada balvas enerģētikā. Ar gada balvām enerģētikā tiek apbalvoti jaunie zinātnieki, kuri piedāvā inovatīvus risinājumus, tāpat apbalvoti pētījumi ar būtisku devumu enerģētikas attīstībā, kā arī tiek godināts mūža ieguldījums, piešķirot Alfrēda Vītola balvu.

Svarīgākais