17.novembra jubilārs: ārsts un cigun pasniedzējs Igors Kudrjavcevs

«Cilvēka dzimšanas diena ir viņa personiskā jaunā gada sākums. Tāpēc šajā dienā ir jāieplāno laiks sev, lai varētu pārdomāt nodzīvoto un pameditēt par nākotni, lai lūgtu jaunas enerģijas,» uzskata šīs dienas jubilārs, ārsts un cigun pasniedzējs Igors Kudrjavcevs (55).

Tieši tāpēc dzimšanas diena viņam sāksies ar iešanu uz baznīcu, pēc tam dosies dabā, iespējams, aizbrauks uz Jūrmalu, bet vakarā būs cigun nodarbība, ko viņš nevarot atcelt. «Mazliet pasvinēšu kopā ar tiem, kas atnāks uz nodarbību, bet pašā vakarā būšu kopā ar dzīvesbiedri, tā teikt – ļoti intīmā lokā,» savus plānus atklāj Igors Kudrjavcevs. 55 gadi vīrietim esot ļoti labs vecums, kad «ir nomierinājusies fizioloģija, un tas arī ir labi – viss ķermenis brīnišķīgi strādā, bet vienlaikus ir arī miers, kad daudz kas ir sakrājies, kad var pamazām atdot, un tas ir ļoti patīkami. Es iesaku to katram, tikai cilvēki baidās izteikt sevi, tomēr, vienreiz pamēģinot, uzreiz atveras sirds un dvēsele, un tai vēl klāt dievišķā enerģija. Daudzi meklē iedvesmu vai mūzu, bet vajag tikai atvērt savu sirdi un visas mūzas pašas nāks klāt.» Nesen tika izdota Igora Kudrjavceva jaunākā grāmata Dieva spēks tev un Latvijai. Pēdējos divos ar pusi gados klajā nākušas viņa sarakstītas septiņas grāmatas, un nākamā grāmata jau ir plānos, cerams, ka nākamgad tā iznāks.

Ārsts atzīst, ka, protams, seko līdzi aktuālajiem notikumiem Eiropā, bet atšķirībā no daudziem bailes viņam neesot pielipušas. «Interesanti, ka ķīniešu medicīna saka tā – ja cilvēka ķermenī ir pietiekami daudz tā sauktās zemes enerģijas, cilvēks nākotnē skatās mierīgi un droši. Ja cilvēks dara to, kas viņam jādara pēc savas misijas uz šīs planētas, nevis to, kas ienācis prātā, un tas, starp citu, ir svarīgi, tad viņš draudzējas ar dievišķo enerģiju. Un tas nozīmē – jebkurā gadījumā, pat tad, ja te sāksies kaut kas pavisam nepatīkams, cilvēkam būs savs tunelis, turklāt – nekas nenotiek bez Dieva gribas. Protams, es uzskatu, ka cilvēkam ir jādomā, kā pārvaldīt savu ķermeni, prātu un emocijas, un jātrenē tas. Kāpēc mēs vienalga, vai esam kristieši vai dievturi, nevaram būt fanātiski pret savu ticību un to praktizēt katru dienu, nevis ik pa laikam un formāli? Tā būtu vislabākā atbilde šobrīd Eiropā notiekošajam.»

Savā dzimšanas dienā viņš vislabāk visiem vēlētu, «lai sirdīs ir gaišums, lai dvēsele smaida, lai droši ejam uz priekšu. Šis ir laiks, kas katram uzdod eksistenciālus, vērtību jautājumus. Vairākas Eiropas daļas ir kļuvušas pilnīgi mīkstas un bez robežām, ar pārāk lielu politkorektumu jeb toleranci. Medicīnā tolerance nozīmē organisma nespēju atpazīt svešas šūnas un mikrobus, un tam seko bioloģiskā nāve. Līdzības notikumiem sabiedrībā ir lielas.».