Saeimai nāksies domāt, cik ilgi vēl noturēt neizmainītu Latvijas apgādi ar dabasgāzi no Krievijas.
Viens no vakardienas darbiem Saeimas tautsaimniecības komisijā bija uzskaitīt priekšlikumus Enerģētikas likuma grozīšanai. Saeima jau ir 15. oktobrī pirmajā lasījumā nobalsojusi par šā likuma grozīšanu atbilstoši Ekonomikas ministrijas un visas valdības piedāvājumam, taču tas bija tikai pieteikums tālākam darbam pie šā likuma. Grozījumi šoreiz attiecas uz Latvijas un tālāk uz šejienes patērētāju apgādi ar dabasgāzi.
Atstāt Enerģētikas likumu tagadējā veidā Latvija nedrīkst, jo šis likums normē tagadējo situāciju, kas vairs neatbilst Eiropas Savienības prasībām. To izpilde Latvijā atlikta līdz 2017. gada 3. aprīlim, kad izbeigsies darbības laiks Latvijas un Krievijas valsts uzņēmuma Gazprom līgumam, atbilstoši kuram Gazprom atpirka Latvijai piederošo uzņēmumu Latvijas gāze (LG).
Ekonomikas ministrija uzskata par iespējamu prasīt, lai jau 2017. gada 3. aprīlī paralēli tagadējai Latvijas gāzei, kas turpinātu gāzes saņemšanu no Krievijas, Latvijā pastāvētu juridiski neatkarīga sabiedrība, kas apsaimniekotu gāzes glabāšanu un piegādi patērētājiem. Nākamais būtiskais termiņš ir tā paša 2017. gada 31. decembris, kad dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas saimniekam jābūt no LG neatkarīgai kapitālsabiedrībai, kuras īpašnieki ne tieši, ne netieši nav saistīti ar LG vai tās akcionāriem.
Ekonomikas ministrijas sagatavotais paskaidrojums tās sagatavotajiem likuma grozījumiem ir izgreznots ar ministres Danas ReizniecesOzolas vārdiem, ka likuma grozījumi esot «svarīgs nosacījums ilgtermiņa investīcijām rūpniecībā, kas nākotnē nodrošinātu ievērojamu ekonomikas un darba vietu pieaugumu Latvijā». Tomēr jāšaubās, vai Ekonomikas ministrija un ministre personīgi tic tam, ko saka vai raksta. Jūsmošanai par to, ka jau 2017. gada 3. aprīlī «dabasgāzes cena tiks noteikta, tirgotājam un lietotājam vienojoties», seko atruna, ka «mājsaimniecības lietotājiem, lai mazinātu sociālo spriedzi, ir paredzēta pakāpeniska tirgus atvēršana». Citiem vārdiem sakot, Ekonomikas ministrija un visi brīvajā elektrības tirgū nonākušie Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi paredz, ka brīvā vienošanās par dabasgāzes cenām būs iespēja pilnīgi brīvi vienoties par to, vai šīs cenas dubultot vai tikai pusotrkāršot. Enerģētikas likuma grozīšana ir drauds, nevis labvēlīgs nosacījums Latvijas rūpniecībai.
Uzņēmēju attieksmi pret Enerģētikas likuma grozīšanu apliecina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras priekšlikums mīkstināt likuma izpildes gaitu, pārceļot tā gala prasību izpildi līdz 2019. gada 31. decembrim. LTRK priekšlikums ir tikai uzņēmēju noskaņojuma paušana, jo priekšlikumus likumprojektiem drīkst iesniegt tikai Saeimas deputāti un valsts iestādes. Līdzjūtību uzņēmējiem izrādījis No sirds Latvijai deputāts Aivars Meija ar priekšlikumu atlikt likuma izpildi līdz 2018. gada 31. decembrim.