Rit jau piektais mēnesis, kopš Nacionālajai elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (NEPLP) trūkst viena locekļa un arī priekšsēdētāja amatā sēž tikai pienākumu izpildītāja. Atbildīgo Saeimas komisiju no mediju uzraudzības institūcijas lāpīšanas atrauj migrantu problēmu risināšana. Vispirms jātiek galā ar Patvēruma likumu, jo pret Latviju jau sākta pārkāpuma procedūra, tad pienāks NEPLP kārta.
Jāatgādina, Aināru Dimantu no amata Saeima atlaida par sliktu strādāšanu, – deputātiem bija iebildumi gan par naudas lietām, gan krieviski raidošiem medijiem izrādītām laipnībām. Dimants gan turpina tiesāties par atjaunošanu amatā, taču viņa atgriešanās ir faktiski neiespējama. Viņš pamanījās sanīsties ne vien ar visiem politiķiem pēc kārtas, bet arī daudziem mediju industrijas pārstāvjiem. Tagad, kad Dimanta pienākumus pilda cita padomes locekle Aija Dulevska, vismaz atsākušās sarunas starp mediju uzraugu un medijiem. Tā ceturtdienas sēdes dienaskārtībā viens no izskatāmajiem jautājumiem bijis – kāpēc jūs mūs tā nemīlat. Tomēr, kā atzīst Latvijas Raidorganizāciju asociācijas direktore Gunta Līdaka, fakts, ka padome tik ilgu laiku strādā bez vadības un nepilnā sastāvā (piecu locekļu vietā četri un vienu brīdi bija pat tikai trīs), liek apšaubīt tās darbaspējas un ietekmi. «Viņi izskatās psiholoģiski nestipri attiecībā pret industriju, kas savukārt ir ļoti emocionāla un spēcīga.» Turklāt padomi kontrolēt pasākusi Kultūras ministrijā izveidotā Mediju politikas nodaļa, kas šobrīd strādā pie jauniem nozares regulēšanas principiem.
Līdz 20. novembrim apspriešanai nodots Latvijas mediju politikas pamatnostādņu 2016.– 2020. gadam īstenošanas plāns. Tajā daudz kas attiecas arī uz NEPLP. Padomei atvēlēts izstrādāt un ieviest ilgtspējīgu sabiedrisko mediju finansēšanas un pārvaldības modeli. Palielināt monitoringa spējas. Privātie mediji esot jāizslēdz no sabiedriskā pasūtījuma saņēmēju loka.
Raidorganizācijas savukārt uzskata, ka maināma pati NEPLP. «To institūciju vajag ar steigu sadalīt un sabiedrisko mediju uzraudzību nodalīt no komercmediju uzraudzības,» stāsta Gunta Līdaka. Citādi šobrīd iznāk tā, ka padomei jārūpējas, piemēram, par visu radio jomu un vienlaikus jāaizstāv sabiedriskā radio budžets. Tieši šādu padomes uzbūvē iekodētu pretrunu dēļ asociācija nav centusies virzīt savu kandidātu uz padomes trūkstošā locekļa vietu.
Pašlaik uz vakanto amatu pieteikušies septiņi kandidāti: bijušais NEPLP loceklis Sergejs Kārītis, raidījumu režisore Žanna Helmane, ilggadējais mediju jomas pārstāvis Sergejs Ancupovs, mārketinga un sabiedrisko attiecību speciālists Juris Saukāns, rakstniece Eva Mārtuža, žurnālists Guntis Rozenbergs un Komunikoloģisko pētījumu centra pārstāvis Aleksandrs Mirļins, uzskaita aģentūra LETA. Atbildīgā Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija viņus uzklausīs 24. un 25. novembrī. Līdz tam viņiem uzdoti šādi tādi rakstu darbi. Tomēr, kā Neatkarīgajai teic komisijas priekšsēdētāja Inese Laizāne, lēnā konkursa virzība pamatā skaidrojama ar komisijas aizņemtību. Eiropas Komisija pret Latviju sākusi pārkāpuma procedūru, tādēļ steidzami jāsakārto Patvēruma likums.
NEPLP salāpīšana attiecīgi palikusi otrajā plānā. Tomēr līdz gada beigām padomei jau vajadzētu darboties pilnā sastāvā. Cits jautājums, kādēļ padomei joprojām nav pilnvērtīga priekšsēdētāja. NEPLP sekretariāts Neatkarīgajai skaidro, ka ar šo jautājumu jāvēršas Saeimas komisijā, savukārt komisijas vadītāja apgalvo, ka tā ir tikai un vienīgi pašas padomes kompetence – ievēlēt sev vadītāju. Tātad atliek secināt, ka no neviens esošajiem padomes locekļiem negrib būt mediju uzrauga priekšnieks. Varbūt tādas ambīcijas būs padomes jaunpienācējam.