Patvēruma meklētājs Muhameds, kurš pirms pāris mēnešiem Saeimas deputāta Hosama Abu Meri organizētā publiskā pasākumā uzstājās kā Latvijai draudzīgas imigrācijas seja, tagad uzskata, ka Eiropas valstu robežas jāslēdz un bēgļi turpmāk jāpieņem tikai ar vēstniecību starpniecību.
Viltotu Sīrijas pasi par 4000 dolāriem varot nopirkt ikviens – gan cilvēks, kurš bēg no kara, gan tāds, kurš ierodas taisīt karu. Viņa paša patvēruma pieprasījuma izskatīšana pagarināta uz diviem mēnešiem.
Notikumi Parīzē vienā mirklī ir mainījuši ļaužu attieksmi. Par velkamistiem dēvētie imigrācijas atbalstītāji kļuvuši piesardzīgāki. Kritiski noskaņotie – pat naidīgi. Un konkrētai rīcībai gatavo acīmredzot netrūkst abās frontes pusēs. Premjere paziņojusi, ka «ne vairāk kā pieci» Latvijas iedzīvotāji pievienojušies Islāma valsts kaujiniekiem. Savukārt patriotiskā organizācija Tēvijas sargi sāk formēt ko līdzīgu pašaizsardzības kustībai.
Tie pieci nav mūsējie
Protesti pret migrantu uzņemšanu kļūst arvien pamanāmāki, un uz to fona lielā diskomfortā nonākuši arī Latvijas musulmaņi. No viņiem baidās, un viņi paši baidās. Latvijas Islāma kultūras centra priekšsēdētājs Hamza Jānis Luciņš šķiet neapmierināts, kad Neatkarīgā sāk taujāt, vai pēdējā laikā Latvijas musulmaņu kopienā nav audzis naids pret neticīgajiem. Tā esot aplama svēto rakstu interpretācija. Savukārt par tiem pieciem, kas aizbraukuši uz Sīriju, kopiena atbildību nevarot uzņemties: «Mūsu organizācija atbild tikai par tiem, kas ir šeit uz vietas.» Un uz vietas nekādas radikalizācijas pazīmes neesot manāmas. Drīzāk vērojamas provokācijas pret musulmaņiem. Tā nesen kopienā esot iefiltrējies kāds cilvēks, pieņēmis ticību, bet tagad stāstot visapkārt atmaskojošus melus un cenšas musulmaņus nomelnot.
Policists franču skolai
Tiesa gan, arī Drošības policija jau pirms vairākiem gadiem savā ikgadējā ziņojumā norādīja uz riskiem, kas saistīti ar Latvijas musulmaņu kopienu: «2010. gadā tika turpināti preventīvie pasākumi Latvijas musulmaņu kopienas vidē notiekošo procesu izpētei, lai savlaicīgi konstatētu iespējamās radikalizācijas tendences un ierobežotu to izplatību.» Musulmaņi par šādu izspiegošanu bija sašutuši, un viņu oficiālajā mājaslapā pārdomu sadaļā pirmais ieraksts joprojām ir veltīts Drošības policijai: «Latviešu musulmaņi uzskata Drošības policiju par liekēžiem.» Ar zināmu sarkasma devu Hamza Jānis Luciņš pauž cerību, ka arī musulmaņi ir to Latvijas iedzīvotāju vidū, par kuru drošību pēc Parīzes notikumiem Drošības policija rūpējas. To Neatkarīgā vakar jau rakstīja – lai arī terorisma draudu līmenis valstī neesot audzis, dienesti strādā pastiprinātā režīmā. Pateicoties tam, privātā mācību iestāde Žila Verna Rīgas franču skola beidzot arī tikusi pie sava pašvaldības policista, kāds ir visām citām pašvaldības skolām. Ja ne teroristus apkarot, tad vismaz mazos pīpmaņus un kaušļus varēs trenkāt.
Durvis nevar vērt visiem
Arī pie patvēruma meklētāju centra Muceniekos policija tagad manāma biežāk, turklāt pat uz zirgiem, kas Eiropā tradicionāli tiek izmantoti pūļa savaldīšanas operācijās. Mūsu gadījumā viņu uzdevums gan esot vietējo iedzīvotāju sirdsmiera veicināšana jeb policijas terminoloģijā – situācijas amortizēšana. Stresa līmenis Muceniekos esot krietni pieaudzis. Un ne tikai Muceniekos. Ne velti pēc uzbrukumiem izplatītajā paziņojumā Drošības policija «aicina Latvijas iedzīvotājus atturēties no provokatīvām darbībām, kas vērstas pret sabiedrības saliedētību un mūsu valsts dažādu reliģisko kopienu mierīgo līdzāspastāvēšanu». Arī Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītāja Solvita Āboltiņa Latvijas Radio paziņoja, ka Latvijas «lielākie riski ir cilvēki, kas kurina naidu».
Ar reliģiju gan terorismam mazs sakars, uzskata deputāts Hosams Abu Meri, un pierādījums tam ir 12. novembrī noticis terora akts viņa dzimtajā Libānā, kurā gāja bojā 44 cilvēki. Visi viņi bija musulmaņi. Taču kas attiecas uz Eiropas imigrācijas politiku – tā esot nekavējoties jāpārskata. Šobrīd nevar izslēgt, ka ar bēgļu plūsmu iefiltrējas teroristi, tāpēc tā jāierobežo. Un jāņem vērā arī tas, ka daļa teroristu ir dzimuši Eiropā. «Tā situācija ir ļoti grūta, bet skaidrs, ka mēs vairs nevaram taisīt durvis vaļā visiem,» atzīst deputāts, kurš vēl nesen uzstājās par atbalstu imigrācijai, piešķirot tai cilvēcīgāku – sīrieša Muhameda seju.
Radikalizācijas procesam raksturīgais
• Saasinās attiecības starp dažādām sociālām grupām gan ikdienas un privātajā dzīvē, gan publiskajā telpā.
• Nepastāv vienota vērtību skala, tas veicina dažādu kultūru un subkultūru savstarpējās diskusijas, pretrunas un nesaskaņas.
• Mērenā forma – neiecietība un tolerances trūkums ikdienas dzīvē un publiskajā telpā.
• Radikālā forma – radikālais nacionālisms, vardarbība, rasisms, ksenofobija, reliģiskais fundamentālisms, terorisms, genocīds u.c.
• Sabiedrības radikalizācija ir auglīga augsne terorismam.
Avots: Stratēģiskās analīzes komisijas pētījums «Savējie un svešie. Sabiedrības radikalizācijas tendences Latvijā, Eiropā un pasaulē»