Kažociņš: Pašlaik Latvijā ir droši, bet viss var mainīties

Latvijā drošības iestādes ar informāciju apmainās daudz vairāk, nekā sabiedrība un politiķi pieraduši domāt, aģentūrai LETA pauda Kažociņš. Informācija tiek saņemta arī no ārvalstīm, un ja tiek apgalvots, ka Latvijā patlaban nepastāv terorisma draudi, tad tā arī ir.

"Bet tas, ka šobrīd nav, nenozīmē, ka situācija pēkšņi nemainās," atzina Kažociņš. Tas nozīmē, ka valsts drošības iestādēm ir jābūt visu laiku gatavībā, apzinoties, ka arī Latviju var skart šādi notikumi un Latvija var nonākt terorisma interešu redzeslokā.

Jautāts par robežu stiprināšanu, Kažociņš atzina, ka ir nepieciešams stiprināt valsts ārējo robežu, kas reizē ir arī Eiropas Savienības ārējā robeža.

Kažociņa ieskatā, ir cits jautājums, kas būtu jāaktualizē, proti, cik tālu cilvēki ir ar mieru upurēt savu privātumu un tiesības uz informācijas neaizskaramību. Viņš skaidroja, ka Eiropā nereti izskan pārmetumi, ka drošības iestādes vēlas iegūt vairāk informācijas par iedzīvotājiem, jo bez tās nav iespējams prognozēt iespējamos uzbrukumus. Tomēr cilvēki nevēlas dalīties ar savu privāto informāciju, kas savukārt nāk par labu teroristiem, kam ir vairāk rīcības brīvības, uzskata eksperts.

Arī Latvijā būtu jārunā par to, cik tālu esam ar mieru ļaut valstij skatīties uz to, ko darām, kur un ar ko, lai valsts būtu labākā situācijā un novērstu potenciālos apdraudējumus. Vienlaikus gan tas var ieslīgt otrā galējībā, uzskata Kažociņš. Proti, tas var novest līdz tam, ka notiek politiskā iejaukšanās cilvēku rīcībā, kas var radīt draudus demokrātijai. Vienlaikus gan Kažociņš uzskata, ka Latvijā cilvēki ir gatavi sadarboties ar drošības iestādēm, lai gan joprojām līdzi nāk "VDK smaka".

Drošības eksperts arī aicināja nejaukt teroraktus ar bēgļiem, uzskatot to par terorisma draudu cēloni. "Bēgļi ir tie, kas cieš no šādām aktivitātēm un viņi bēg uz drošāku vietu, kas ir Eiropa," skaidroja bijušais SAB vadītājs. Uzmanība tagad jāpievērš Eiropas ne īpaši pretīmnākošajai rīcībai saistībā ar bēgļu plūsmu, kas var veicināt neapmierinātību un vilšanos Eiropas vērtībās. Savukārt tas dod iespēju reliģiskajam fundamentālismam attīstīties bēgļu vidū. Tas ir jautājums, kuram būs rūpīgi jāseko līdzi, viņš piebilda.

Komentējot notikumus Francijā, Kažociņš atzina, ka šis nevarēja būt liels pārsteigums Francijai, ņemot vērā, ka jau iepriekš ir bijuši vai nu teroristu uzbrukumi, vai šādi mēģinājumi ir novērsti.

Kā ziņots, koordinētās apšaudēs un sprādzienos Parīzē piektdienas vakarā nogalināti vismaz 128 cilvēki, bet 180 guvuši ievainojumus, vēsta Francijas mediji.

Uzbrukumi notikuši vairākās sabiedriskās Parīzes vietās.