VIEDOKLIS: Latvija ir mana zeme un es gribu būt šeit saimnieks

© F64

Latvijas sociālo tīkla facebook lietotāju vidū lielu popularitāti guvis kāds spēcīgs un patriotisks viedoklis, kas balstīts uz mūžībā aizgājušā mūziķa un mākslinieka Aivara Brīzes teikto.

“Lasot Veidemanes grāmatu par Brīzi, apstājos pie kādas rindkopas, ko pārlasīju vismaz četrreiz. Likās svarīgi tajā padalīties arī ar jums. Viņa citē Aivaru: "Es uzskatu, ka Latvija ir vienīgā vieta pasaulē, kur es varu justies kā latvietis. Ņemot vērā to, kas notiek apkārt - tas globālais murgs, absolūtā unificēšana, tautu blenderēšana, kad visi tiek samesti vienā katlā... Būsim vienādi, visiem vienādas tiesības... Nē, nē! Šī ir mana zeme, es gribu būt saimnieks savā zemē, es gribu uzsvērt, ka esmu latvietis. Man pagalmā vienmēr ir augstu mastā uzvilkts Latvijas karogs! Un kas tur slikts? Es esmu latvietis un esmu pacēlis Latvijas karogu, lai visi zina, ka šeit, šajā pagalmā Jūrmalā, dzīvo vismaz viens latvietis! Ja es, piemēram, aizbraucu slēpot uz svešu zemi, es obligāti uzlikšu cepurīti, kur būs Latvijas karodziņš, vai vakarā, ejot pa pilsētu, aplikšu šalli ar uzrakstu "Latvija". Es esmu lepns par to, ka esmu latvietis un ka Latvija ir mana zeme. Ja tikai desmitajai daļai pasaules tautu ir sava valsts, tāpēc ir jātur augstu godā un ir jāspēj novērtēt to, ko mums Dievs ir iedevis,” E. Veidemanes grāmatu “Dzelsgriezējs un dūja” citē kāda jauna meitene vārdā Egita Krūma, kura vēl piebilst – viņa šiem vārdiem pilnībā piekrīt.

“Tas šķita tik patiesi un tik būtiski. Tik īsti, ka šo rindkopu vajadzētu karmīnsarkaniem diegiem izšūt uz baltas lina spilvendrānas. Tā, lai ik vakaru var ar to iemigt un katru rītu ar to arī mosties: "Es esmu lepns par to, ka esmu latvietis un ka Latvija ir mana zeme." Es arī!” patriotiski raksta meitene.


Jāpiezīmē, ka ar šo ierakstu jau dalījušies vairāk nekā 518 ļaužu.

Avots: https://www.facebook.com/egita.kuma/posts/10204121673917154?__mref=message_bubble

Latvijā

Latviešu nacionālo partizānu sīkstās un ilgās cīņas ar padomju okupantiem kopumā zināmas arī tiem, kuri par tām nav daudz interesējušies. Taču nupat kā bija atzīmējama 80. gadadiena vācu okupācijas zonā notikušai kaujai, kas “plašākā un ilgstošākā visā Latvijas nacionālās pretestības kustības vēsturē”.

Svarīgākais