Iedzīvotāji par diabētu zina vairāk, taču liela daļa cilvēku šo slimību ne vismazākajā mērā neattiecina uz sevi, nekad nav pārbaudījuši cukura līmeni asinīs un pat atzīst, ka negrasās to darīt. Euroaptiekas veiktās aptaujas dati pārsteidz arī mediķus.
«Cukura līmenis jāpārbauda ikvienam, taču īpaši cilvēkiem ar lieko svaru un tiem, kuru ģimenē kādam no taisnās līnijas tuviniekiem ir diabēts,» uzsver Latvijas Diabētu māsu asociācijas vadītāja Līga Ārente.
Otrs iemesls, kāpēc pārbaudīt savu veselību būtu ieteicams lielākam skaitam cilvēku, ir Rīgas Stradiņa universitātes Uzturzinātnes programmas vadītājas Lolitas Neimanes minētais fakts: pusei Latvijas iedzīvotāju ir liekais svars, kas ir diabēta riska faktors. Laikus konstatējot paaugstinātu cukura līmeni asinīs, ar dzīvesveida izmaiņām un arī medikamentiem situāciju iespējams mainīt. Savukārt laikus neatklāts un neārstēts diabēts var radīt smagas sekas. Euroaptieka uzsākusi jaunu sociālu iniciatīvu – Diabēta skolu, kuras mērķis ir sabiedrībā popularizēt veselīga dzīvesveida nozīmi, informējot iedzīvotājus, kā izvairīties no saslimšanas ar otrā tipa cukura diabētu, bet diabēta pacientus – kā atvieglot slimības norisi. Īsi pirms Pasaules diabēta dienas iedzīvotāji aptaujāti par diabētu, un dati rāda: aptuveni puse cilvēku zina, kādam jābūt vesela cilvēka cukura līmenim asinīs (proti, 3,9 – 6 mmol/l), un lielākā daļa kādreiz ir veikusi šo mērījumu (tiesa, 40 procenti neatceras, kāds bija rādītājs). Savukārt 15 procenti aptaujāto nekad nav veikuši šādas analīzes, bet apsvērtu to izdarīt, savukārt vēl pieci procenti uzrunāto nav to darījuši un uzskata, ka šādas pārbaudes neattiecas uz viņiem. «Papētot sīkāk datus, atklājās, ka tie galvenokārt ir gados jauni cilvēki ar augstu ienākumu līmeni,» uzsver Euroaptiekas pārstāve Kristīne Jučkoviča.
«Svarīgi uzrunāt visu sabiedrību, bet īpaši riska grupas,» saka L. Ārente. «No visiem cilvēkiem, kuriem ir diabēts, to zina tikai puse, savukārt tikai puse no tiem, kuriem slimība diagnosticēta, ārstējas. Efektīvākā stratēģija ir rīkoties, kamēr vēl nekas slikts nav noticis. Te galvenais ir seši vārdi – gudra ēdienu izvēle un regulāras fiziskās aktivitātes. Diemžēl tos ir grūti realizēt dzīvē.» Diabēta skolas uzdevums ir par šo stratēģiju stāstīt cilvēkiem. «Ko mēs ikdienā redzam uz šķīvja – kartupeļus un lielu, miltos panētu karbonādi, vienu gurķi un dillīti, beigās cilvēks tieši to dilli atstāj uz šķīvji. Puskilogramu dārzeņu dienā – kāposti, kāļi, bietes, burkāni, selerijas, puravi – mums ir tik daudz dārzeņu,» Diabēta skolas klausītājus uzmundrina dietoloģe.
Latvijas Diabēta federācijas prezidente Indra Štelmane Neatkarīgajai saka: pareizs uzturs un kustības ir ļoti svarīgi arī cilvēkiem, kuriem diabēts jau diagnosticēts. «Mūsu uzmanības centrā pašlaik ir diabēta pacientu aprūpes trūkums Latvijā. Tagad, ja cilvēks uzzina par diabēta diagnozi, viņam uzreiz jākļūst ļoti gudram, jāsaprot, kā dzīvot, ko ēst, kā lietot zāles. Šajā ziņā mēs nevaram aprobežoties ar bukletiņiem, pacientiem viss ir jāizskaidro. Nereti, tikai nonākot slimnīcā, cilvēks uzzina pamata lietas par diabētu, bet viņam jau ir komplikācijas slimības dēļ.» Valsts nodrošina modernus medikamentus, teststrēmeles analīžu veikšanai mājās, un šo situāciju var raksturot šādi: iedod cilvēkam labu mašīnu, ar ko braukt, bet neiemāca ceļu satiksmes noteikumus.