Cietušais lūgs tiesai skaidrot mantiskos jautājumus t. s. Lemberga prāvā
Krimināllietā cietušā statusā turētās SIA T2 Terminal pārstāvis advokāts Gatis Dirnēns ir apņēmies noskaidrot Šveices advokāta Rudolfa Meroni saikni ar varas struktūrām un citas ar arestētās mantas lietām saistītās dīvainības.
G. Dirnēns šā gada 10. septembrī bija pirmais, kurš publiski tiesas sēdē t.s. Lemberga prāvā brīdināja par R. Meroni plānoto akciju sabiedrībai Latvijas Naftas tranzīts piederošo Ventspils naftas akciju pārdošanu par pazeminātu cenu. Lai pasargātu arestēto mantu no tās izšķērdēšanas, viņš lūdza tiesu uzlikt vairākām kompānijām arestu. Prokurors Juris Juriss todien paziņoja, ka viņam tā esot jauna informācija. Arī tiesa neizrādīja interesi un pasludināja pārtraukumu uz trim nedēļām. Darījums notika 17. septembrī. Kļuva redzams, ka G. Dirnēna prognozes ir piepildījušās precīzi.
Prokuroriem jānoskaidro patiesība
Vaicāts, vai, viņaprāt, tiesa un prokurori apzināti nereaģēja uz advokāta 10. septembra prognozēm, G. Dirnēns teica: «Šobrīd neatklāšu visas kārtis. Varu tikai pateikt, ka esmu pieprasījis tiesu sēdes protokolus, lai saprastu, kāda ir notikumu attīstība saistībā ar arestēto mantu. Cik man zināms, mans lūgums pēc būtības joprojām nav izlemts. Runājot par to, vai no tiesas un prokuroru puses cietušā pārstāvja lūgumu ignorēt bija apzināta darbība, es vēlētos sagaidīt no prokuratūras puses dalību šo jautājumu noskaidrošanā. Tagad viņi saka, ka cietušajam faktiski nav nekādu tiesību – cietušais var teikt, ko viņš grib, un tas tāpat pēc būtības netiek skatīts. Esmu lūdzis tiesai izsniegt man uzziņu par šā brīža apstākļiem un informēt par manām tiesībām, ko viņi arī joprojām nav izdarījuši. Man taču jāsaprot, kura kriminālprocesa daļa attiecas uz mani, ko es drīkstu vai nedrīkstu teikt. Tagad es piesaku lūgumus, vēršot tiesas uzmanību uz konkrētiem apstākļiem, bet neviens to nedzird.»
Kurš ir īstais cietušais
Lūgts precizēt – nedzird vai izliekas, ka nedzird, G. Dirnēns skaidroja: «Vēlētos, lai kāds to kādā brīdī pārbauda. No pārbaudes neizdosies izvairīties. Krimināllieta tiek skatīta tikai pirmajā instancē. Visdrīzāk, kāds iesniegs apelāciju. Parasti šādās krimināllietās viena puse paliek neapmierināta. Vienkāršāk sakot, atliek vien noiet pagrabā un apskatīties, cik tās mantas ir.»
Vismaz divas reizes valsts apsūdzības uzturētāji tiesai pauda viedokli, ka SIA T2 Terminal nemaz nedrīkst tiesai paust materiālas pretenzijas tāpēc, ka it ka juridiskā persona jau reiz esot atteikusies no materiālās kompensācijas. Komentējot šo prokuroru apgalvojumu, G. Dirnēns teica: «Lūgšu, lai tiesa man izsniedz manis pārstāvētā uzņēmuma iepriekšējā pārstāvja tiesai parakstītu apliecinājumu, ka cietušais ir atteicies no materiālās kompensācijas. Cietušais tobrīd vērsa tiesas uzmanību uz to, ka Jūlijs Krūmiņš ir atzīts par cietušo lietās, kas dabā neeksistē, bet tiesa un prokuratūra to ir pagriezusi kā atteikšanos no kompensācijas. Ja cietušais atsakās no kompensācijas, tad viņam vajadzētu parakstīties par to, ka viņam ir zināmas sekas, un, ja tiesā cietušo pārstāvēja cits mans kolēģis, tad jautājums, vai viņam bija tāds pilnvarojums atteikties no kompensācijas un vai tiesa to pārbaudīja. Katrai pilnvarai ir savas robežas, ko drīkst vai nedrīkst darīt. Jautājums, vai tajā pilnvarojumā tiešām ir redzams, ka pārstāvis bez saskaņojuma ar cietušo atkāpies no kompensācijas pieteikuma? Jautājums – kurš tad ir patiesais cietušais, Jūlijs Krūmiņš vai T2 Terminal? Cilvēkiem, kuri šobrīd strādā uzņēmumā, ar 97.–98. gada notikumiem nav nekāda sakara. Piemēram, cietušais debatēs parasti izsakās par piemērojamo sodu un kompensācijas pieteikumu. Par sodu kaut kādu sabiedrisko viedokli varētu izteikt, bet par zaudējumu kompensāciju? Es tomēr tā kā vairāk vēlētos saprast notiekošo ar arestēto mantu. Lai Jūlijs Krūmiņš dzīvo savu dzīvi, es dzīvošu savējo. Diemžēl mani tiesā nedzird. Ne jau velti lūdzām atcelt cietušā statusu.»
Sabiedrības intereses
Vaicāts, kādā veidā uz cietušo var attiekties 17. septembra Ventspils naftas akciju pārdošanas darījums, G. Dirnēns norādīja: «T2 Terminal pēc būtības par to ir gandrīz vai vienalga. Taču es kā advokāts, kā cilvēks ar juridisko izglītību vēršu uzmanību uz apstākļiem, kas var kaitēt ne tikai T2 Terminal, bet arī sabiedrības interesēm. Sabiedrības intereses vajadzētu pārstāvēt prokuroram, taču viņš to nedara. To varētu salīdzināt ar tādu noziedzīgu nodarījumu kā izvarošana, kur cietušais saka: «Mums bija normāls sekss.» Bet prokurors un tiesa saka: «Nē, jūs tikāt izvaroti!»
Vēl mani mulsina Meroni izteikumi par to, ka viņš šobrīd to mantu glabā saskaņojumā ar kompetentu iestādi.»
Vaicāts, vai advokāts ir mēģinājis noskaidrot, kas ir kompetentā iestāde, kura telefonu grāmatā nemaz nav atrodama, G. Dirnēns teica: «To es mēģināšu noskaidrot. Stāsts ir par to – ja mantai nav uzlikts arests, kādēļ kaut kas jāapsola vai jāsniedz par to skaidrojumi, ko es darīšu vai nedarīšu ar mantu? Kādēļ Meroni vajadzēja kaut ko skaidrot LTV raidījumā De facto, ka noguldīt depozītā ir neekonomiski, bet, ja vērtspapīri nodoti investoram, tad gan tur viss ir droši un stabili?»
Organizēta grupa?
Runājot par Ventspils naftas akciju pārdošanas cenas adekvātumu, G. Dirnēns teica: «Lai par to runātu, jāpapēta arī citu akcionāru intereses šī darījuma sakarā. Te ir stāsts ne tik daudz par cenu, bet gan par to, vai ar šo darījumu Meroni nav aizskāris akcionāru intereses.»
Uz jautājumu, vai varam teikt, ka ar šo darījumu Meroni ir izšķērdējis arestēto mantu, G. Dirnēns atbildēja: «Vēl ir jautājums – vai viņš viens pats ir nodarbojies ar šo izšķērdēšanu?» G. Dirnēns atturējās nosaukt konkrētus R. Meroni veiktā darījuma līdzzinātājus, taču «domas šajā virzienā man ir, un, iespējams, kādā no tuvākajiem rakstu darbiem tās tiks izklāstītas. Prokurori taču to zina – kad mantu arestēja, bija zināms tās apjoms un cena. Ir virkne uzņēmumu, kuri kopš aresta brīža ir likvidēti, daudziem bilance ir negatīva. Kāpēc to neviens nevērtē? Ja tiešām arestētā manta dilst, pazūd vai Meroni to izšķērdē, tad kāpēc prokurors to nevērtē? Ja prokurors to nevērtē, tad varbūt tas ir neapsolītas darbības vienots nodoms. Kura būtu tā kompetentā iestāde, kas to visu varētu pārbaudīt, es nezinu. Nepiekrītu prokuroru nostājai, ka procesa virzītājs ir tiesnesis Boriss Geimans un visi jautājumi risināmi tikai pie tiesneša. Nepareizība šajā kriminālprocesā pieņem radikālu virzienu.».