VAKARA ZIŅAS: Dita Degtere Ēģiptes kūrortā atpūtās kopā ar aviokatastrofas upuriem
Televīzijas «Rīga TV24» sarunu raidījuma «Rampas ugunis» producente Dita Degtere jau septiņus gadus, iestājoties drēgnajam rudenim, lido uz Ēģiptes kūrortu Šarm eš Šeihā, lai pagarinātu vasaru un izturētu auksto ziemu. Arī 31. oktobra rītā, kad pasauli pārsteidza šausminoša vēsts, ka 23 minūtes pēc lidojuma sākuma Sīnāja pussalā nokritis lidsabiedrībai «Kogalimavia» piederošai laineris «Airbus A-321» un dzīvību zaudējuši visi 224 lidmašīnā esošie cilvēki, Dita ar draugu kompāniju kārtoja ceļojuma koferus, lai lidotu uz mājām Latvijā. Tik asinsstindzinošu mājupceļu, lidojot uz Rīgu, Dita vēl nekad nebija piedzīvojusi.
Lidojums mājup – ceļš uz mūžību
Ditai Degterei joprojām acu priekšā ir Šarm eš Šeihas pludmale, kur ģimene – vecāki ar trim bērniem –, kas gāja bojā aviokatastrofā Sīnāja pussalā, no smiltīm izveidojuši uzrakstu: «Ēģipte.» Dita ar vairākiem šā avioreisa pasažieriem atpūtās vienā viesnīcā, iespējams, kādam no viņiem bija pagājusi garām vai varbūt pusdienojusi vienā restorānā. Liktenīgā avioreisa pasažieri pēc atvaļinājuma kūrortā devās uz mājām laimīgi atpūtušies, nenojauzdami, ka šis lidojums patiesībā ir ceļš uz mūžību.
Dita stāsta, ka viņai ļoti patīk ceļot, tādēļ divas reizes gadā viņa dodas ārpus Latvijas. Viens ceļojums ir pilnasinīga atpūta un sevis lutināšana ar saules un jūras peldēm, ūdens aerobiku, relaksējošām masāžām, bet otrs brauciens ir pavasarī, kad tiek iepazītas jaunas valstis un kultūras. Dita jau pabijusi Austrālijā, Jaunzēlandē, Kubā, Apvienotajos Arābu Emirātos un Amerikā. «Kad Latvijā sākas aukstais laiks, tad braucu uz siltajām zemēm. Tā kā Ēģipte ir vistuvāk, tad beidzamajos gados izvēlos tieši šo dienvidu zemi. Taču pēc šīs baisās aviokatastrofas domāju, ka ilgi vairs uz turieni nebraukšu,» viņa piebilst.
Kūrorta atpūtnieki lasa ziņas un raud
Baisā traģēdija, kas debesīs izdzēsa 224 cilvēku dzīvības, notika 31. oktobrī agrā rīta stundā, pulksten 5.30. «Neviens no viesnīcas apkalpojošā personāla nestāstīja mums, kas patiesībā ir noticis. Taču pirms atgriešanās mājās man radās interese paskatīties ziņas internetā, lai saprastu, kas pasaulē notiek. Atvēru telefonā internetu, un man priekšā šī drausmīgā ziņa par katastrofu. Visi bijām šokā. Kopējā atmosfēra kūrortā pilnībā mainījās. Tā kļuva nospiedoša. Turklāt arābi atskaņoja sērīgu mūziku, ka gribējās raudāt. Daudzi arī raudāja, uzzinot notikušo. Cilvēki sēdēja ar telefoniem rokās un lasīja ziņas. Skatījāmies pieejamos televīzijas kanālus, kur tika atspoguļota baisā traģēdija. Tik dažādas bija katastrofas versijas, kas izskanēja arābu un krievu televīzijās, kā arī CNN un BBC ziņās. Katrs izteica savu hipotēzi. Man bija interesanti noskaidrot, kādas ir vietējo domas un kad kaut kas līdzīgs beidzamo gadu laikā ir noticis. Viens no viesnīcas apkalpojošā personāla atklāja, ka nekas tāds nav noticis. Tam gan neticu, ka itin nekas nav noticis, bet tik milzīga traģēdija nav bijusi daudzus gadus. Nezinu, kur arābi bija šādu informāciju uzzinājuši, bet viņi arī stāstīja, ka lidmašīnas apkalpe no Krievijas jau pirms nedēļas bija sūdzējusies par lidaparāta tehnisko stāvokli.
Vietējie iedzīvotāji sūdzējās, ka šogad atšķirībā no iepriekšējiem gadiem Ēģiptes kūrortā ir krietni mazāk atpūtnieku no Krievijas. Nav jau nekāds noslēpums, ka Ēģiptes kūrortbizness ir balstīts uz Krievijas tūristiem. Milzīgie viesnīcas kompleksi ir pustukši. Daudzi tūristi baidās no karadarbības zonas Sīnāja pussalā, kur arī atrodas Ēģiptes Šarm eš Šeihas kūrorts. Tādēļ lidot šajā teritorijā nav īpaši droši. Turklāt šim kūrortam pēc baisās aviokatastrofas vēl vairāk samazināsies tūristu skaits,» viņa stāsta.
Divas reizes lidmašīna nekritīs
Ditai un viņas draugu kompānijai avioreiss uz Latviju bija nākamajā dienā pēc traģēdijas: «Ar nepatīkamām sajūtām braucu uz lidostu. Domāju, ka varbūt reisu atcels, jo ziņās stāstīja, ka vāciešu un britu aviokompānijas atceļ lidojumus, kas iet pāri Sīnāja pussalai. Taču nekas tāds nenotika. Mūsu čārterreiss Šarm eš Šeiha–Rīga netika atcelts. Tiesa gan, lidmašīna stundu kavēja pacelšanos. Ja vajadzēja izlidot divos naktī, tad mēs pacēlāmies 3.15. Es nekad neesmu baidījusies lidot. Vienmēr esmu teikusi, ja esmu lidmašīnā, tad atliek tikai paļauties, jo izmainīt neko nav iespējams. Taču šajā reizē, it sevišķi saklausījusies informāciju par iespējamo teroraktu, bija ļoti nepatīkama sajūta. Versijas par notikušo aviokatastrofu izskanēja visdažādākās. Mūsu lidaparāts arī lidoja pāri Sīnāja pussalai. Sevi mierināju ar domu, ka divas reizes jau lidmašīna nekritīs, it sevišķi, ja tiek runāts, ka konkrēti krievu lidmašīna ir notriekta vai tajā ievietots spridzeklis, tad diezin vai latviešus kāds gribēs notriekt. Apsvēru arī iespēju, ja avarējušajai lidmašīnai ir bijušas tehniska rakstura problēmas, tad visas nākamās lidmašīnas izies vēl rūpīgāku apskati, pirms pacelsies debesīs. Tādā neziņā un bailēs iekāpu lidmašīnā. Kad lidaparāts pacēlās, uzmanīgi klausījos visās skaņās, vai nav kaut kas aizdomīgs. Par laimi, tā bija nakts un nāca arī miegs. Krievu lidmašīna nokrita pēc 23 minūšu lidojuma – tad, kad mēs bijām tādu pašu laika sprīdi lidojuši, es pat pasmējos, ka kritiskajam posmam esam tikuši pāri un nenokritīsim. Tad arī visu atlikušo ceļu pavadīju miegā un tikai neilgi pirms nolaišanās Rīgā pamodos. Atgriezusies mājās, jutos ļoti laimīga.»
Tūristi nav pasargāti no nemieriem
Vaicājot Ditai, vai mājās palikušie draugi un tuvinieki nerakstīja un nezvanīja viņai uz Ēģipti, lai brīdinātu un informētu par notikušo katastrofu, viņa atklāj, ka visi centās nezvanīt, lai pasargātu un lieki neuztrauktu.
«Sapratu, ka tomēr nav ko līst tur, kur ir kaut kāds apdraudējums. Tik daudz retorisku jautājumu, kāpēc tā notika? Vai tiešām tā bija cilvēku nolaidība, vai arī terorakts, kas, manuprāt, neatbilst patiesībai? Jebkurā gadījumā šausmīgi, ja par kāda neizdarību nevainīgi cilvēki samaksāja ar savām dzīvībām.
Es noteikti turpmāk mainīšu tradīcijas un uz Ēģipti vairs nebraukšu. Tas nav saistīts tikai ar lidmašīnas avāriju, bet šis kūrorts ir panīcis. Kamēr nebija notikusi šī traģēdija, mēs, tūristi, domājām, nu kas gan var būt bīstami Turcijā un Ēģiptē, kur notikuši nemieri. Kūrortos tos nemierus nekad nevarēja just, bet nu šajā reizē skaidri redzams, ka tūristi nav pasargāti,» nosaka Dita.