Labāk pārbaudīt plaušas nekā nosmakt
Mēs varam tikai minēt, cik Latvijā ir hroniskas obstruktīvas plaušu slimības (HOPS) pacientu, jo lielākajai daļai diemžēl šī slimība nav diagnosticēta. Tāpēc cilvēki pāragri aiziet bojā, nosmokot, jo nesaņem adekvātu ārstēšanu. Smacējošais bronhīts – tā šo saslimšanu dēvē ārsti.
Jā, liela daļa HOPS pacientu ir smēķētāji un tāpēc it kā paši pie savas slimības arī vainojami, taču Latvijas Tuberkulozes un plaušu slimību ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Alvils Krams aicina problēmu skatīt no cita skatpunkta. «Atkarība no nikotīna jeb tabakas smēķēšana ir slimība, un mēģinājumi sodīt slimus cilvēkus par viņu slimību ir neētiski, īpaši ņemot vērā, ka lielākā daļa tagad pieaugušo smēķētāju sākuši smēķēt pusaudža gados un nav varējuši atmest,» saka ārsts. Latviju var uzskatīt par smēķētāju lielvalsti, jo 76 procenti pusaudžu 13–15 gadu vecumā ir pamēģinājuši smēķēt, bet regulāri smēķē ap 40 procentu (tiesa, pēdējos gados šis skaitlis sarūk). 64 procenti pusaudžu ir mēģinājuši atmest smēķēšanu, taču tas nav izdevies, uzsver A. Krams, piebilstot, ka Latvijā netiek pildīts likums, kas nosaka tieši Veselības ministrijas pienākumu nodrošināt iespēju ārstēties no nikotīna izraisītas atkarības personām, kuras to vēlas. Ne tikai pusaudžiem, visiem cilvēkiem. Ņemot vērā smēķēšanas izplatību, arī reālajam smacējošā bronhīta pacientu skaitam jābūt lielākam. Tā vietā cilvēki turpina smēķēt, paciest sāpes, elpas trūkumu, smakšanu, līdz nonāk slimnīcā vai nomirst.
Lai pievērstu sabiedrības uzmanību HOPS, asociācija vēlas atgādināt: nekad nav par vēlu pārtraukt smēķēšanu, tā apturot strauju slimības izplatību, un uzlabot savu dzīvi, uzsākot ārstēšanos. «Nav tāda jēdziena kā vesels smēķētājs, regulāra smēķēšana izraisa iekaisumu katram ilgstošam smēķētājam – 100 procentos gadījumu,» akcentē A. Krams. Tomēr, līdz 30 gadu vecumam atmetot smēķēšanu, veselību var saglabāt.
Lai arī plaušu ārstu asociācija jau vairākus gadus, vismaz divreiz gadā, klauvē pie Veselības ministrijas durvīm un lūdz izpildīt solījumu, kas dots pēc krīzes, proti, atjaunot valsts kompensācijas apmēru HOPS ārstēšanai paredzētajiem medikamentiem, ieklausīties neviens nesteidzas. Rīgas Austrumu slimnīcas Tuberkulozes un plaušu slimību centra pneimoloģe Ineta Grīsle stāsta: mēs meklējam, kā palīdzēt pacientiem, lai viņi varētu atļauties nopirkt kaut vislētākās zāles. «Valsts domā, ka tā ietaupīs, kompensējot tikai pusi no zāļu izmaksām, taču notiek pilnīgi pretējais – šie pacienti nelieto zāles un nonāk smagos stāvokļos slimnīcā, kur viņu ārstēšana norit ļoti smagi, izmaksā ļoti dārgi un nereti beidzas ar nāvi.» Pašlaik valsts kompensē 50 procentus no HOPS medikamentiem, taču pirms krīzes tie bija 75 procenti. «Mums solīja, ka vispirms tiks atjaunotas kādreizējās kompensācijas un tikai tad sāks kompensēt zāles jaunām diagnozēm, taču redzam, ka solījumi netiek pildīti,» secina A. Krams. Kamēr vēl notiek šī cīņa, ārsti aicina izmantot iespēju katram pārbaudīt savu plaušu veselību – pie ģimenes ārsta veicot spirometriju.
Pievienojoties ārstu aicinājumam atmest smēķēšanu, jauniešu radošā apvienība Trepe sestdien aicina uz tirdzniecības centru Riga Plaza piedalīties akcijā, kuras laikā būs iespējams noteikt plaušu veselību, elpošanas ātrumu, uzvikt «empātijas vesti» un saprast, cik daudz var padarīt ar slimām plaušām.
UZZIŅAI
HOPS
Hroniska obstruktīva plaušu slimība
Latvijā slimo ap 150 000 iedzīvotāju
Kompensējamos medikamentus slimības ārstēšanai saņem tikai 10 000 pacientu
Slimība diagnosticēta ap 25 000 cilvēku
Avots: profesors Alvils Krams