Kā iztikt bez savas aviokompānijas

Finanšu konsultāciju firmas Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš un līdzīpašnieks Ģirts Rungainis vakar skaidroja pašsaprotamo, ka valstij piederošā aviokompānija airBaltic nevarēšot vēl ilgi noturēties gaisā ne tiešā, ne pārnestā nozīmē ar tai uzkrauto parādu nastu.

Pašlaik situācija gan nav tieši tāda kā dažbrīd 2010. un 2011. gadā, kad dažu stundu laikā vajadzēja vai nu atrast naudu kaut pašu neatliekamāko rēķinu apmaksai, vai paziņot par airBaltic darbības izbeigšanu. Tagad izskatās, ka aviosabiedrība noturēsies ilgāk par Latvijas valdību, taču tas nesola uzņēmumam ilgu mūžu.

airBaltic der par mikromodeli visai Latvijas ekonomikai, kas turas kopā tikai tāpēc, ka neveic pietiekamus ieguldījumus savas infrastruktūras uzturēšanā. Vēl uzskatāmāks piemērs šādai saimniekošanai ir Latvijas ceļu un – galvenais – tiltu stāvoklis. To sabrukuma apturēšanas dēļ valdībai būtu jānosaka divreiz augstāki nodokļi, kam sekotu jebkādas legālās saimnieciskās darbības izbeigšana un jautājums, kam tad tie ceļi un tilti vairs vajadzīgi. Līdz ar to neviena Latvijas valdība šādu rīcību neatļaujas, bet cer, ka tieši šīs valdības laikā neviens tilts nesabruks tieši tad, kad pa to brauc autobuss ar skolēniem. Pirmais šāds gadījums iespējams tikpat labi jau šogad kā vēl pēc vairākiem gadiem. Aviācijā gan nekas netiek (vai vismaz nedrīkst tikt) palaists tādā pašplūsmā. Tur ļoti stingri tiek ievēroti laika un lidmašīnu nolidoto kilometru intervāli, pēc kuriem lidmašīnas izjauc praktiski līdz pēdējai skrūvītei un tad liek kopā no jauna. airBaltic pastāvēšanai beigas draud tajā brīdī, kad tagad nomātās lidmašīnas būs jāatdod atjaunošanai un jāsaņem vietā citas vai tās pašas, bet atjaunotas un tāpēc dārgākas. airBaltic māka kopš pērnā gada uzrādīt peļņu neapliecina uzņēmuma spēju apmaksāt šādu pasākumu.

Iespējama būs airBaltic zīmola saglabāšana uz vienas lidmašīnas maršrutā Rīga–Brisele, ko Latvijas valsts uzturētu ar biļešu pirkšanu ierēdņu braukāšanai, nevis ar tiešām dotācijām no Valsts kases. Sliktākajā gadījumā tam atbilstu arī Rīgas lidostas darbības sarukums līdz tikai šā paša reisa apkalpošanai (tas, protams, nav jāsaprot pilnīgi burtiski), ja citas lidostas spētu pārņemt Rīgas kā gaisa pasažieru tranzīta mezgla funkcijas. Tas pat ticamāk, ka bez airBaltic citas aviokompānijas nevis steigsies ieņemt airBaltic vietu, bet pārtrauks reisus uz vietu, uz kurieni vispār ir maz reisu.

Pašreizējā airBaltic darbība ir vērsta uz esošo lidaparātu noturēšanu līdz nākamā gada rudenim, kad airBaltic flotē jāparādās Kanādas firmas Bombardier lidmašīnām. Tās būs pilnīgi jaunas ne tikai pēc izlaiduma gada, bet arī pēc savas konstrukcijas, kas pagaidām vēl nav pilnīgi gatava. Līdz tam laikam airBaltic jābūt spējīgai sākt saņemt banku aizdevumus šo lidmašīnu pirkšanai, kas prasa kaut kā likvidēt airBaltic pašu kapitāla iztrūkumu šobrīd 80 miljonu eiro apmērā. Negatīvs pašu kapitāls nozīmē uzņēmuma parādu pārsvaru pār aktīviem, kas draud ar nepatikšanām, ja šo parādu piedzinēji sāktu snaikstīties arī gar jaunajām lidmašīnām, par spīti tam, ka tās noformētu kā ķīlu par labu konkrētai bankai. Vēl jo jocīgāki ir aicinājumi, lai kāds kļūst par naudas ieguldītāju airBaltic – atdod savu naudu pirms nez cik gadiem radītu parādu atmaksai. Tātad šāda naudu pazustu jau ieguldījuma mirklī un pat teorētiski nespētu dot nekādu peļņu.

Izeja no airBaltic bezizejas tomēr šķiet uzradusies, jo citur klājas ne labāk kā pie mums. Krievijā, lūk, saražojuši lidmašīnas, kuru ierobežotās lietošanas vērtības un pret Krieviju noteikto ekonomisko sankciju dēļ neizdodas pārdot normālā veidā, tāpēc Krievija būtu ar mieru tās atdot Latvijai kā ieguldījumu airBaltic. Jautājums tikai, vai NATO un ES dalībvalsts Latvija drīkst pieņemt šādu dāvanu. Prudentia ir izveidojusi shēmu, kurā Krievija figurē ar vācu privātpersonas Ralfa Dītera MontāgaGirmesa vārdu. Tagad lai ASV un Kanāda tiek skaidrībā, vai ASV kā visu pretkrievijas akciju priekšniece nosaka, ka tas taču ir labi, ja Kanāda un Latvija prot iedzīvoties uz Krievijas rēķina, vai ka tas ir slikti, jo rada precedentu sankciju pārkāpšanai, uz ko var sarasties pārāk daudz gribētāju. Kamēr Latvijai nav pateikts skaidrs lēmums šajā lietā, vietējie politiķi izmanto gadījumu savas publicitātes celšanai, un daži vietējie uzņēmēji ir saskatījuši iespēju kļūt par patiesajiem labuma guvējiem no airBaltic vienīgā reisa Rīga–Brisele.