Nepieciešamība ir, projekts ir, nauda ir, taču atļaujas asfaltēšanai nav – šosejas P4 posms cauri Lielajiem Kangariem joprojām ir grantēts un straujo līkumu dēļ satiksmei īpaši bīstams. Vides aizsardzības klubs panācis, ka ceļa sakārtošanas iecerei tagad jātaisa pilnīgi jauns ietekmes uz vidi novērtējums.
Trīs gadi pa tukšo tāpēc, ka nepilnu desmit kilometru garš ceļa posms iet pa Kangaru kori un tā ietilpst Eiropas nozīmes aizsargājamo teritoriju sarakstā Natura 2000. Skaista vieta un ceļš, taču dabas aizsardzības intereses šajā gadījumā ir krasā pretrunā sabiedrības vajadzībai pēc drošības nokļūšanai Rīgā.
VAK sola piekāpties
Paradoksālā kārtā to beidzot sapratis pat Vides aizsardzības klubs, kas sākotnēji boikotēja ieceri, pat rosinot parakstu vākšanu sabiedrības iniciatīvu platformā manabalss.lv. Taču iniciatīvas iesniegšanai Saeimā nepieciešamais balsu skaits triju gadu laikā pat ne tuvu nav savākts. Tagad zaļie paziņojuši, ka ir gatavi kompromisam, proti, ceļa asfaltēšanai piekristu, ja tā notiktu viens pret vienu ar esošo grantētā ceļa klātni. Nepastiprinot pamatni, neiztaisnojot asākos līkumus un saglabājot 7,5 metru platumu. Protams, jautājums, vai šīs prasības ir tehniski izpildāmas. Pret ceļa asfaltēšanu vērstās kampaņas galvenais organizators Edmunds Kance stāsta, ka zaļajiem ir vēl citas prasības – ierobežots braukšanas ātrums un aizliegums pārvietoties pa šo P4 posmu kravas automašīnām. Un tas viss, lai jaunais asfalts nepievilinātu apkaimes miestu transportu un tranzīta satiksmi. Tā apdraudētu dabas vērtību saglabāšanu – Kangaru grēdas, vienota nefragmentēta purva meža masīva, kā arī biotopā sastopamo reto un aizsargājamo augu sugu labsajūtu.
Pirmais atzinums negatīvs
Lielie Kangari ietilpst Ogres novada administratīvajā teritorijā. Pašvaldība P4 asfaltēšanu uzskata par ārkārtīgi nepieciešamu – labs ceļš ir priekšnoteikums gan satiksmes drošībai, gan teritoriālajai attīstībai. Vicemērs Egils Helmanis Neatkarīgajai atzīst: «Ja mēs negribam, lai lauki paliek tukši, no katra miesta uz Rīgu ir jābūt asfaltētam ceļam. Risinājums ir jāatrod.»
Stāsts par P4 rekonstrukcijas strupceļu nesen cilāts arī par satiksmes drošību atbildīgajā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā. Deputāts Jānis Ādamsons bija sašutis – kā tas var būt, ka dažu puķīšu dēļ apturēta sabiedrībai patiešām vajadzīga iecere. Bet Latvijas valsts ceļu vadītājs Jānis Lange vien noplātīja rokas. Gadiem ilgusī saskaņošana tagad jāsāk no nulles.
Vides pārraudzības valsts birojs par pirmo 2013. gadā veikto novērtējumu sniedzis negatīvu atzinumu un izdevis programmu atkārtotai ietekmes uz vidi novērtējuma procedūrai. Biroja direktors Arnolds Lukšēvics skaidro, ka ceļinieki paši vien vainīgi: «Lieta nebija novesta līdz galam.» Proti, ziņojumā nebija pienācīgi izvērtētas alternatīvas, ko uzstājīgi pieprasījuši zaļie, un netika pierādīts, ka esošais P4 maršruts cauri Lielajiem Kangariem ir vienīgais saprātīgais, lietderīgais un efektīvais.
Jāsacer stiprāki papīri
Tagad ceļiniekiem uz papīra jāpierāda, ka Natura 2000 intereses šajā gadījumā ir mazāk svarīgas par sabiedrības tiesībām pārvietoties pa drošu un labu ceļu un ka citi maršruti nevar aizstāt šo. Taču runa nav tikai par formāli pārrakstāmām papīru kaudzēm. Projekta īstenotājiem arī esot jāparedz kompensācijas mehānisms – ja ceļa klātnes un profila uzlabošanai no Natura 2000 jāpaņem 1,5 hektāri un daži simti koku, tad kaut kur citur šāds pat daudzums jāiedod atpakaļ.
A. Lukšēvics apgalvo arī, ka apzinās šā ceļa nozīmību un nepieciešamību, bet, no otras puses, – ja iecere nebūs filigrāni precīzi nostrādāta, agri vai vēlu par to sagaidāma tiesāšanās, un Eiropas tiesas spriedumi tradicionāli esot ļoti zaļi. Turklāt šāds precedents apdraudētu turpmākus Eiropas fondu piešķīrumus Latvijas ceļu stāvokļa uzlabošanai.
Uzņēmums Latvijas valsts ceļi atkārtotu ietekmes uz vidi novērtējumu P4 Kangaru posmam plāno veikt 2017.–2018. gadā. Vismaz 75% informācijas būs izmantojami no izbrāķētā dokumenta. Arī aprēķini, ka citi maršruti būtu ekonomiski bezjēdzīgi, jau ir veikti. Alternatīvas ir garākas par 12, 16, 21 kilometru. Tas ir laiks un degviela, turklāt vēlreiz jāatgādina, ka P4 dabā jau eksistē. Tikai jāuzliek jauns un kvalitatīvs segums, pret ko biotopiem nevajadzētu būt iebildēm.