Iespējamais "airBaltic" finanšu investors pats gatavs sameklēt stratēģisko investoru

Attēlam ir ilustratīva nozīme © F64

Tā kā lidsabiedrības "airBaltic" attīstība ir valdības akceptētā finanšu investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa interesēs, viņš esot gatavs aviokompānijai palīdzēt atrast arī stratēģisko investoru.

Kā intervijā aģentūrai LETA norāda investors, šādas sarunas pat ir bijušas, bet par to konkrēti varēšot runāt, kad "airBaltic" darījums ar viņu būs noslēgts, jo tas stiprināšot "airBaltic" pozīcijas Tallinā un Viļņā.

Viņš skaidro, ka izslēgt nevar nevienu investoru, taču, viņaprāt, interesanti būtu atrast stratēģisko investoru austrumos vai dienvidaustrumos, jo šāds investors paplašinātu "airBaltic" maršrutu tīklu. Austrumos ir valstis, uz kurām "airBaltic" patlaban nelido. Tad austrumu virzienu varētu apvienot ar Eiropas maršrutu tīklu. Tāpat būtu saprātīgi meklēt investorus Baltijas jūras reģiona perifērijā, kas esot ieinteresēti ieiet Eiropas Savienības tirgos. Vēl viens scenārijs esot atrast to Tuvo Austrumu reģionā, kas ir ieinteresēts īstenot pārvadājumus uz Tālajiem Austrumiem, Dienvidaustrumāziju, turklāt saņemot atļauju lidojumiem uz ES valstīm.

Jautāts, vai pēc pāris gadiem savas "airBaltic" akcijas, ja tās iegūs, pārdos Latvijas valstij atpakaļ un par cik, Montags-Girmess norāda, ka viņam nav pienākuma pārdot savas akciju daļas kādā konkrētā laika periodā. Sekošot sarunas ar Satiksmes ministriju. Turklāt viņš skatīšoties, kāds būs stratēģiskais investors, ja to atradīs. "Tad es izlemšu, vai atstāt savas daļas uzņēmumā vai no tām atteikties," skaidro investors.

Kā ziņots, Ministru kabinets 3.novembrī pēc četru stundu apspriešanās lēma atbalstīt "Prudentia" atrasto nacionālās aviokompānijas "airBaltic" investoru, Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, kura piedāvājums paredz ieguldīt aviokompānijā 52 miljonus eiro, bet valstij attiecīgi būtu jāiegulda 80 miljoni eiro. Kopējais Latvijas aviokompānijas jaunais kapitāls 132 miljonu eiro apmērā veicināšot biznesa plānu un flotes modernizēšanu.

Aizdevums "airBaltic" 80 miljonu eiro apmērā neradīs negatīvu ietekmi uz budžetu, aģentūrai LETA iepriekš apliecināja FM pārstāvis Aleksis Jarockis. Valsts aizdevuma izsniegšanai "airBaltic" tiks izmantoti Valsts kasē pieejamie resursi, kuru nodrošināšanai veikti aizņēmumi finanšu tirgos. FM uzsvēra, ka šis izsniedzamais aizdevums valsts parādu nepalielinās.

Valdība uzdevusi Satiksmes ministrijai (SM) sadarbībā ar "airBaltic" arī veikt nepieciešamās darbības, lai ne vēlāk kā divu gadu laikā piesaistītu "airBaltic" stratēģisko investoru.

Valdības protokollēmumā minēts, ka finanšu investora piesaiste ir pagaidu risinājums līdz "airBaltic" stratēģiskā investora piesaistei.

Nākamnedēļ valdība plāno pieņemt gala lēmumu Latvijas aviokompānijas "airBaltic" jautājumā, un līdz tam laikam līgums ar finanšu investoru netiks slēgts.

 

Latvijā

Dzelzceļa "Rail Baltica" projektā ir jāņem vērā, ka privātās un publiskās partnerības (PPP) modeļa izveide ir sarežģīta un laikietilpīga, trešdien "Rail Baltica" parlamentārās izmeklēšanas komisijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāre Baiba Bāne.

Svarīgākais