Laikam nevienas citas tautības karavīri tā neaizrāvās ar māksliniecisko pašdarbību un bravūrīgu izklaidēšanos kā latvieši.
Visos laikos – gan tad, kad doma par savu valsti vēl tikai veidojās miglainās aprisēs dažos drosmīgos prātos. Gan tad, kad savu tikko jauniegūto valsti jau vajadzēja mesties sargāt. Viņi rādīja kumēdiņus, dziedāja un muzicēja, veda meitas uz dančiem, arī šņabi dzēra spaiņiem un reizumis izkāvās savā starpā. Bet pa starpu tam visam karoja. Ar vāciem, krieviem, kazakiem. Tik sirdīgi un drosmīgi, ka citi par velniem viņus sauca. Un nekādu puņķu un asaru. Lūk, tādam jābūt latviešu karavīra garam. Lūk, to mums māca latviešu karavīru dziesmas. Vīru kopā Vilki Lāčplēša dienā dāvina savai valstij karavīru dziesmu albumu Cīņai sveiks!
Par dzimteni un meiteni
Latviešu strēlnieku, leģionāru un partizānu sacerēti teksti, kuriem turpat bunkurā, strinkšķinot uz ģitāras, klāt piedomāts vai no kādiem garām maršējošiem krieviem nočiepts dziesmas meldiņš. Par dzimteni, par meiteni, par karu, kāds nu tas ir, bez izpušķojumiem:
«Reiz bija bunkurs trīspadsmit,
Kur veči dzīvoja.
Kad granātu tur iemeta,
Tad sūdi pajuka.»
Un tādā garā. Vilki kā vēsturnieki šīs dziesmas ir meklējuši, pierakstījuši, uzklausījuši, lai atkal palaistu tās tautās. Šoreiz tas gan noticis citādi nekā parasti. Jaunajā albumā Vilkiem piebiedrojušies arī citi patriotiski noskaņoti latviešu mūziķi, piešķirot mūsu brīvības cīnītāju dziesmām vēl lielāku jaudu, – Skyforger, Auļi, Iļģi, Zemessardzes orķestris un koris, Zig Zag, Aigars Grāvers, Urbix,
DJ Monsta, Artūrs Uškāns, Jānis Bukums. Kopumā dziesmu ieskaņošanā piedalījās vairāk nekā 100 mākslinieku desmit studijās. Un, protams, šis nav peļņas projekts. Vilku līderis Uģis Treide stāsta, ka tajā ieguldīta gan pašu nauda, gan laiks. Uzrunātie mūziķi, piemeklēti pēc dziesmu noskaņas un rakstura, piekrituši sadarboties bez kādas tielēšanās. Ar entuziasmu metušies darbā. Un liels paldies esot jāsaka arī atbalstītājiem, kas projektu darījuši iespējamu ar mazākiem vai lielākiem ziedojumiem.
Pumpiņrasā un kaujā
Ar ko tad atšķiras karā dziedamas dziesmas no parastām latviešu galda dziesmām kāzās, bērēs, zaļumballēs. Uģis Treide skaidro, ka tajās ir rodams karavīra gars: «Viņi var dziedāt pat par puķītēm, ja runājam par senāku folkloru. Taču tur ir kaut kāda formula iekšā, kas ļauj to garu vīriem uzturēt.» Karavīri dziedāja brīžos, kad bija visgrūtāk, kad vajadzēja saņemties vissmagākajos kaujas apstākļos un jāuztur možs gars. «Iedomājies! Strēlnieki pēc kaujas tikko apglabājuši savus kritušos. Ja viņi sāks tur vaidēt, raudāt un bēdāties, viņi jau pēc stundas nebūs karotāji. Viņi nospļāvās, gan jau kādu mēriņu paņēma, uzdziedāja pumpiņrasā, pasmējās cits par citu, paboksējās. Un atkal bija gatavi kaujai.»
Ar garu viss būs kārtībā
Kā ir tagad? Vai tas karavīra gars latviešos vēl ir palicis? Dziedāšanas tradīcija nenoliedzami ir gājusi zūdībā, un arī drosmes, ja tic statistikai un sabiedriskās domas aptaujām, varētu būt vairāk. Daudzi jauni vīrieši ir fiziski vāji. Domājot par iespējamo Latvijas valsts apdraudējumu, jau gandrīz puse iedzīvotāju ir gatavi pie pirmajām nepatikšanām visu pamest un bēgt. Tomēr Vilki saskata pamatu optimismam, iespējams, situācija tomēr mainās uz labo pusi. Andris Balcers – vēl viens no Vilkiem – piekrīt, ka modernais laikmets uzliek jauniešiem savu zīmogu fiziskās varēšanas ziņā, un arī ar motivāciju visos laikos latviešiem gājis dažādi. «Būs tādi, kas uzreiz ies sisties. Un būs, kas pabēgs malā. Tā bija 1. un 2. pasaules karā. Tā bija visās revolūcijās. Taču mēs bieži braucam pa skolām, koncertējam un redzam, ka daudzi jaunieši ir garīgi ļoti spēcīgi. Gudri, aktīvi, uzņēmīgi.» Un kā piebilst Uģis Treide – viņiem ir kārtīgu vīru rokasspiediens. Tādi būs gatavi sisties un pastāvēt par savu zemi.
Lāčplēša dienas gaidītākais pasākums līdztekus svecīšu iedegšanai Rīgas pils mūrī ir lāpu gājiens no Brāļu kapiem uz Brīvības pieminekli. Abi vilki priecājas, ka pēdējos gados tas audzis reizes desmit un pulcē galvenokārt jaunus cilvēkus. «Ar viņu garu viss būs vislabākajā kārtībā.»
Pasākumi Lāčplēša dienā Rīgā
9.00 Lāčplēša dienas ekumeniskais dievkalpojums Doma baznīcā
12.55 Militārā parāde laukumā pie Brīvības pieminekļa
14.00 Esplanādē pie pulkveža Oskara Kalpaka pieminekļa piemiņas pasākums kritušo karavīru piemiņas godināšanai
15.30 Pasākums Sudrabkalniņā piemiņas vietā 1919. gada novembra kaujās kritušajiem Rīgas 6. kājnieku pulka karavīriem
17.00 Svecīšu iedegšana Brāļu kapos brīvības cīnītāju piemiņai
18.00 Lāpu gājiens no Brāļu kapiem līdz Brīvības piemineklim
19.00 Svētbrīdis pie Brīvības pieminekļa
19.30 Strēlnieku laukumā latviešu strēlnieku bataljonu izveides simtgades daudzinājums. Koncertē Vilki, Vilkači un Skandinieki
21.00 Uguns plosta laišana Daugavā
22.00 Grupas Skyforger koncerts Latviešu strēlnieku laukumā