PVN apsaimniekošanai guls uz iedzīvotāju pleciem
Ieceri no nākamā gada 1. jūlija namu apsaimniekošanas pakalpojumu aplikt ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) negatīvi vērtē ne tikai dzīvokļu īpašnieki un īrnieki, bet arī māju pārvaldītāji un īpašnieki un viņus pārstāvošas organizācijas.
Pēc Finanšu ministrijas prognozēm, 2016. gadā šis nodoklis valsts budžetu papildinās par 9,3 miljoniem eiro, bet turpmākajos gados – par 22,4 miljoniem eiro. Visi šie miljoni izripos no iedzīvotāju maciņiem, un labākajā gadījumā visa plānota summa nonāks Valsts kasē. Pastāv arī otra iespēja – palielināsies iedzīvotāju parādi par komunālajiem pakalpojumiem. Apsaimniekotāji pieļauj, ka jaunā nodokļa papildu izmaksas iedzīvotāji, visticamāk, norīs tāpat kā citus nodokļu krupjus un maksās no saviem maciņiem. «Pieņemu, ka 90% piekritīs maksāt PVN un nerīkos dzīvokļu īpašnieku sapulces. Uz 60 kvadrātmetru dzīvokli tie būs pieci eiro mēnesī. Pensionāram, protams, tas ir daudz,» saka Namīpašnieku biedrības pārstāvis Ingārs Daibe. Arī tad, ja uz PVN pieauguma rēķina dzīvokļu īpašnieki nolemtu samazināt apsaimniekošanas maksu, apsaimniekotāji šobrīd skaidri nepasaka, kuras pozīcijas varētu apcirpt. Ogres novada pašvaldības aģentūras Ogres namsaimnieks direktors Aigars Briedis skaidro: «PVN aiziet valstij. Mūsu darbs nesamazinās uz PVN rēķina. Tāpēc samazināt kaut ko diez vai varam. Jo viss iztāmēts, ir paredzēta darba samaksa. Likums mums ir jāievieš, bet, ja nāks iedzīvotāji ar protestiem, tad būs jāiet uz Rīgu, tur likumi top.» I. Daibe noteic, ka iedzīvotāji var pieņemt lēmumu samazināt apsaimniekošanas maksu. «Tad man kā apsaimniekotājam ir jautājums – no kuras pozīcijas atsakāmies?» Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis ziņu aģentūrai LETA sacījis, ka pilnā PVN likme neapšaubāmi sadārdzinās pārvaldīšanas pakalpojumu un tas atspoguļosies dzīvokļu īpašnieku saņemtajos rēķinos. Viņš uzskata, ka nebūtu pieļaujams, ja PVN tiktu piemērots tiem maksājumiem, kuri tiek novirzīti uzkrājumu fondā, kas domāts dažādu remontdarbu finansēšanai, kā arī vienreizējiem kredītiem mājokļu atjaunošanai. Savukārt SIA Hausmaster valdes locekle Līga Briķena prognozē, ka iecerētais PVN palielinās komunālo maksājumu parādu nastu.
Apsaimniekotāji vērš uzmanību uz jaunā nodokļa satelītproblēmām. I. Daibe apgalvo, ka daļa apsaimniekotāju jau tagad dempingo cenas. Ja iedzīvotāji vēlēsies vēl vairāk samazināt apsaimniekošanas maksu, tad būs gadījumi, ka viņiem nāksies meklēt citu mājas pārvaldnieku, jo tagadējam nebūs izdevīgi strādāt. Daudzi apsaimniekotāji ir izveidojuši mikrouzņēmumus, lai būtu konkurētspējīgāki. Ja tiks mainīta līdzšinējā mikrouzņēmumu nodokļa piemērošanas kārtība, tad arī apsaimniekotāju klienti automātiski izjutīs papildu izmaksas.
Savukārt Ģ. Beikmanis un L. Briķena atgādina, ka pašreizējā likumdošana, lai izvairītos no PVN maksāšanas, pieļauj veidot nelielus pārvaldnieku uzņēmumus. Tāpēc viņi ir nobažījušies par pakalpojumu kvalitāti. Ka tikai nesanākot tā, ka likumā noteiktās ēkas pārbaudes netiek veiktas un naudas taupīšanas nolūkā darbā pieņem nezinošus, nekvalificētus darbiniekus. Nav skaidrības arī par to, kā tiks īstenota nodokļa iekasēšana no neprivatizēto pašvaldības dzīvokļu īrniekiem.
Iedzīvotāji pagaidām nekādās protesta akcijās nav iesaistījušies, pat Latvijas arodbiedrību apvienības uzsāktā balsu vākšana par PVN samazināšanu namu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas pakalpojumiem nevedas. Līdz vakardienas pēcpusdienai bija nobalsojuši mazāk nekā 300 cilvēku.