Drīz pirmais bērns Latvijā, kurš in ficējās ar HIV (cilvēka imūndeficīta vīrusu) no savas mammas, sasniegs pilngadību. Attīstoties medicīnai un izpratnei par šī vīrusa dabu, panākta situācija, ka mazuli var pasargāt no šīs slimības un HIV pozitīvai mātei bērniņš var piedzimt vesels. Taču diemžēl Latvijā katru gadu nāk pasaulē mazuļi, kuriem jau kopš dzimšanas ir HIV. Antirekords sasniegts 2013. gadā – desmit bērniem apstiprināta vīrusa transmisija no mātes.
Infektologi uzskata, ka tā ir nepieņemama situācija attīstītai Eiropas valstij, un uzsver: no medicīnas viedokļa Latvijā ir pieejams pilnīgi viss, lai mazulīti pasargātu, bet pie mediķiem sievietes nenonāk laikus vai vispār nenonāk līdz pat dzemdībām. Lielāko lomu nospēlē sociālā izolētība, nabadzība, arī atkarības un bezatbildība.
Mazulīšiem piens
Bērniem ar HIV uzmanību pievērsusi nevalstiskā organizācija Agihas, kas šogad Rīgas Dzemdību namā projektā Mazulītis nav vainīgs nodrošināja visas jaunās māmiņas, kurām diagnosticēts HIV, ar mātes piena aizstājēju – specializēto piena maisījumu, ar ko barot bērniņus. HIV inficētām mammām jāievēro šāds noteikums – nedrīkst mazuli barot ar savu pienu, jo arī tas satur HIV vīrusu un tā var nodot infekciju bērnam. Taču piena maisījumus, kas ir vienīgā alternatīva zīdaiņiem, lai viņus pasargātu, valsts nenodrošina. Ja māte ir pietiekami saprātīga un viņai ir nauda, piena maisījumus pērk pati, citas, visticamāk, šo ārstu ieteikumu neievēro. Agihas ideja par piena maisījumu sagādāšanu mammām ienākusi prātā diezgan nejauši, uzzinot, ka Igaunijā šāda pārtika tiek nodrošināta no valsts programmas. «Nolēmām spert pirmo soli arī Latvijā,» saka Agihas valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks. Projektā piena maisījumi paredzēti 32 mazuļiem (šogad līdz šim brīdim dzemdību namā bērnus dzemdējušas jau 28 māmiņas ar HIV, divām mammām pasaulē nākuši dvīņi). Projekts, kas finansēts ar ziedot.lv starpniecību no Latvijas Valsts mežu finansējuma, guvis ļoti labas atsauksmes no visiem iesaistītajiem – ārstiem gan Rīgas Dzemdību namā, gan Latvijas Infektoloģijas centrā, gan māmiņu vidū. Lai saņemtu piena maisījumus, mammām ar mazuli jānāk regulāri pie ārsta, un, kā stāsta mediķi, līdz šim bijis grūti nodrošināt, lai visas mammas atnāk (jāmeklē ar sociālo darbinieku palīdzību), bet tagad māmiņas nāk, un visu bērnu veselība ir pārbaudīta.
Uzrunās politiķus
«Ar lielām cerībām skatos, vai būs turpinājums,» saka LIC HIV/AIDS ambulatorās nodaļas vadītāja Inga Januškēviča, «no ārsta viedokļa ir ļoti svarīgi, ka mēs un mammas bērnus redzam biežāk.» Agihas kopā ar mediķiem un citiem projekta atbalstītājiem uzrakstījusi vēstuli valdībai un Saeimai, lūdzot no 2016. gada nodrošināt HIV pozitīvām mātēm un AIDS slimniecēm dzimušos bērnus ar mātes piena aizstājējproduktiem, samazinot vīrusa nodošanas risku no mātes bērnam. «Latvijai ir jāuzņemas rūpes par katru bērniņu, arī tādu, kas piedzimis HIV inficētai māmiņai,» teikts vēstulē. Tā arī akcentē neapstrīdamu faktu, ka profilakse šajā gadījumā nozīmē būtisku naudas ietaupījumu, ja bērns tiek pasargāts no infekcijas, kuras ārstēšanai valstij nāktos tērēt tūkstošus un pat miljonus eiro.
Gadā 40 sievietes
Rīgas Dzemdību nama valdes priekšsēdētāja Ilze Kreicberga stāsta, ka vidēji gadā Latvijā 35–40 sievietēm ar HIV dzimst bērni, šogad dzemdību namā 28, lielākā daļa no Rīgas – 18. Analizējot datus, secināts, ka 39 procenti no viņām nestrādā, galvenokārt ir vidusskolas vai pamatskolas izglītība, vienai sievietei – augstākā izglītība. HIV infekcijas sakarā parasti jautā, vai cilvēks lieto narkotikas. No sievietēm ar HIV, kuras dzemdējušas mazuļus, intravenozo narkotiku lietošanas pieredze bijusi vien piecām. I. Kreicberga norāda, ka sievietes ar HIV, kuras gaida bērnu, tomēr retāk ir grūtniecības uzskaitē pie ārsta (80 procenti, valstī kopumā 97 procenti sieviešu stājas uzskaitē). «Tās ir sievietes no sociāli neaizsargātām sabiedrības grupām, kurām ginekologa apmeklējums ir problemātisks attāluma, naudas trūkuma dēļ. Vienkārši nav naudas, lai regulāri apmeklētu ārstu,» saka I. Kreicberga. Lielākajai daļai sieviešu ar HIV šogad piedzimis pirmais mazulis, taču daudzām – otrais, trešais, ceturtais un pat septītais. «Vairākums sieviešu zina, ka viņām ir HIV, un no viņām lielākā daļa ir informētas, ka dzemdības notiks ar ķeizargriezienu, lai pasargātu mazuli no HIV, taču to iespējams izdarīt, ja laikus plāno. Aptuveni ceturtā daļa atnāk uz slimnīcu, kad dzemdības jau ir sākušās, daļa nav bijušas uzskaitē, tātad arī nav ievērojušas tos noteikumus, kas var pasargāt mazuli,» situāciju raksturo I. Kreicberga. Attīstītajās valstīs panākts, ka HIV vīrusa nodošana no mātes bērnam samazināta līdz 1–2 procentiem, taču Latvijā šis rādītājs ir 8–10 procenti.
Jāpasargā bērni
Mums jālauž stereotips, ka HIV pozitīvas sievietes nevar būt mātes, viņas kļūst par mammām, un jādara viss, lai mazulis piedzimst vesels, Neatkarīgajai uzsver ārste infektoloģe I. Januškēviča. HIV mūsdienās nav fatāla infekcija, par kādu to uzskata sabiedrība. Jāņem vērā, ka pašlaik lielākā daļa no HIV pacientēm ir sievietes reproduktīvā vecumā. «Jā, un visas var kļūt mammas,» saka daktere, «tāpēc ļoti svarīgi katrai sievietei paskaidrot, kāpēc, gaidot mazuli, ir jālieto medikamenti, jo zāles nobloķē vīrusu un līdz minimumam samazinās risks, ka vīruss ietekmēs mazuli.» Tas nozīmē, ka šī terapija pasargā mazuli no HIV vīrusa. Tas, pirmkārt. Otrkārt, dzemdības ar ķeizargriezienu (lai gan ārste saka: pasaulē, ja antiretrovirālas terapijas dēļ vīrusa slodze samazināta, proti, vīruss asinīs vairs pat neuzrādās, sievietēm neliedz dzemdēt pašām). Treškārt, mazuli nedrīkst barot ar mātes pienu. Ja ir iespējams un pieejams viss, lai mazulis no mammas nedabūtu HIV, kāpēc tad tā Latvijā notiek? No tām mammām, kuras nav uzskaitē ne pie infektologa, ne ginekologa, daudzas atnāk novēloti, arī atkarība no narkotikām, nabadzība – galvenie iemesli ir sociālas dabas, nelabvēlīga vide.
Sāpīgi
Desmit bērni gadā inficējas no mammas ar HIV, kopumā ārstu uzskaitē ir 65 bērni ar HIV, un drīz pirmais jau kļūs pilngadīgs. «Tas ir ļoti sāpīgi, kliedzoši netaisnīgi, ka bērniem ir jādzīvo ar HIV, tā attīstītai valstij ir nepiedodama situācija. Mēs visos Eiropas reģistros esam kā sarkanie punkti,» atklāti saka I. Januškēviča. Diemžēl risināt šo problēmu traucē sabiedrības aizspriedumi un, iespējams, arī rūpju trūkums par sievietēm, kas nonākušas šādā situācijā. To, ka rūpes un atbalsts ļoti daudz nozīmē, pierādījis projekts Mazulītis nav vainīgs, jo visas sievietes, kuras saņēma palīdzību, nāca regulāri pie ārsta. Visticamāk, darīs to turpmāk, jo ir guvušas izpratni un zina, ka tas svarīgi gan viņām pašām, gan bērniem.
Aiga un Tatjana (vārdi mainīti) ir divas sievietes, kuras uzrunāju. Abām ir HIV, un šo faktu viņas zinājušas jau pirms bērniņa piedzimšanas. «Es domāju, ka vispār nevaru palikt stāvoklī,» saka Aiga, taču, kad tas noticis, bērnu nolēmusi saglabāt, zinot, ka viņai var piedzimt pilnīgi vesels bērns, ja ieklausīsies ārstu padomos. Lietojusi zāles, mazuli pati nezīdīja. Pirmo mēnesi pirkusi piena maisījumus pati, taču vēlāk uzzinājusi par iespēju saņemt bez maksas un ļoti nopriecājusies, jo mēnesim tas izmaksājis 65 eiro. Tagad Aigas meitiņai ir astoņi mēneši un viņa ir vesela. Tatjanai arī ir meitiņa – četri ar pusi mēneši, pagaidām ar veselību mazulītei viss kārtībā. Mazuļi, kuri dzimuši HIV pozitīvām mātēm, ir ārstu uzskaitē līdz pusotra gada vecumam. «Viņa tāda liela man, apaļiem vaidziņiem. Pusgada vecumā būs kārtējās pārbaudes pie infektologa,» atklāj Tatjana, «manuprāt, vajadzētu lielāku uzmanību pievērst tām mammām, ģimenēm, kuras nerūpējas par bērnu veselību, nekad neiet pie ārsta vai dzīvo tālu no pilsētas. Mēs atnākam, taču – kas notiek ar šīm ģimenēm?»