Daugavpils “pret bēgļu” piketa organizators, iespējams, miris

Daugavpilī notikušais "pret bēgļu" pikets © Āris Upenieks

Daugavpilī, pie pilsētas domes ēkas otrdien, 10. novembrī bija paredzēts rīkot piketu, kura gaitā bija plānots uzklausīt iedzīvotāju nostāju jautājumā par masveida bēgļu uzņemšanu.

Pieteikumu par piketa rīkošanu 27. oktobrī iesniedza vietējais sabiedriskais aktīvists Mareks Svenčs. Iepriekš pasākuma organizatori bija plānojuši, ka protesta akcijā varēt piedalīties ap 70 cilvēku. Patiesībā gan atsaucība nebija pat tuvu cerētajai, kopumā piketētāju bija ne vairāk kā desmit. Faktiski pikets nenotika, jo nebija ieradies arī galvenais organizators Svenčs. Diemžēl, kā paziņoja uz piketu atnākušie Mareka Svenča paziņas, viņš esot slims vai pat miris, Šī gan ir nepārbaudīta informācija, žurnālisti ir tikai pārliecinājušies, ka viņa telefons neatbild.

Iesniedzot pieteikumu piketam, Svenčs bija paudis, ka viņu līdzīgi kā daudzus citus Daugavpils un Latvijas iedzīvotājus sadusmojis fakts, ka Daugavpils domes deputāts Vladislavs Bojarūns (Latgales partija) uzrakstījis vēstuli Vācijas kanclerei Angelai Merkelei ar lūgumu atsūtīt uz Latviju 100 tūkstošus bēgļu.

„Kādas Bojarūnam tiesības uz šādu paziņojumu Daugavpils un Latvijas iedzīvotāju vārdā? Daugavpilī papilnam ir bezdarbnieku un pensionāru, kuriem nav, par ko maizi nopirkt, kur vēl likt šos bēgļus”, aģentūrai LETA paudis sašutumu Svenčs.

Tātad piketēja tikai daži cilvēki. Viens no viņiem, daugavpilietis Aivars pamatoja savu nostāju: „Šis ir svarīgs jautājums mums un mūsu bērniem. Kādēļ mums šī islamizācija, šie atnācēji, kuri atnes šeit savas paražas. Viņi nenāks šeit asimilēties, viņi nāks mūs asimilēt. Un gudrākie paliks Vācijā, šeit ieradīsies paliekas – slimi, kontuzēti. Esmu bēgļu uzņemšanas pretinieks, uz Rīgu nespēju aizbraukt, bet, dzirdot, ka šeit būs pikets, - atnācu. Žēl tikai, ka ir tik maz cilvēku. Kur palikuši visi aktīvisti? Varbūt vieglāk ir dzīvoklī paburkšķēt, bet aktīvi paust pozīciju nevar…”

Protams, piketa dalībnieki, kā parasti tādos gadījumos pauda neapmierinātību ar valsts varu un vietējo pašvaldību, runāja „par tukšajiem laukiem un izpostīto ražošanu”, neizpalika bez Sorosa fonda pieminēšanas un tamlīdzīgām domām.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais