Rīgas ostā noķer nelegālu ieceļotāju no Lībijas

Vakar Valsts robežsardzes Rīgas pārvaldes Tirdzniecības ostas Robežkontroles punkta amatpersonas veicot no Stokholmas ieceļojušo pasažieru profilēšanu aizturēja kādu vīrieti bez derīgiem ceļošanas dokumentiem.

Persona intervēšanas laikā pēc vairākkārtīgas liecību maiņas pieprasīja patvērumu Latvijā un uzrādīja Lībijas pilsoņu pases kopiju, nra.lv informēja Valsts robežsardzes Preses un sabiedrisko attiecību dienesta galvenā inspektore Kristīne Pētersone.

Rīgas pārvaldes amatpersonas no Lībijas pilsoņa pieņēma rakstisku iesniegumu par patvēruma pieprasīšanu Latvijā, aizturēja un ievietoja Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā „Olaine”.

Šogad jau otrā persona pieprasa patvērumu Latvijā, savukārt vēl viens Irākas un viens Gruzijas pilsonis pārņemts no citas valsts saskaņā ar Dublinas regulu.

Pērn Latvijā patvērumu pieprasījuši 18 Afganistānas, 11 Uzbekistānas, trīs Krievijas, trīs Palestīnas, divi Bangladešas, divi Gruzijas, divi Kongo, divi Sīrijas, divi Turcijas, viens Baltkrievijas, viens Eritrejas, viens Irākas pilsonis un viena personas bez noteikta statusa, kopskaitā 57 personas, no kurām piecas vēlāk no patvēruma Latvijā atteikušās, līdz ar ko iesniegumu par bēgļa vai alternatīvā statusa piešķiršanu Latvijas Republikā iesniedza 52 personas.

Saskaņā ar 2003.gada 18.februāra Padomes Regulu Nr. 343/2003 (Dublinas regula), ar kuru paredzēti kritēriji un mehānismi, lai noteiktu dalībvalsti, kura ir atbildīga par trešās valsts pilsoņu patvēruma pieteikumu izskatīšanu, kas iesniegti kādā no dalībvalstīm, pērn no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm pārņemts 21 patvēruma meklētājs, kurš kā pirmajā Eiropas Savienības dalībvalstī ieceļojis Latvijas Republikā.

Savukārt, 2008.gadā Valsts robežsardzē reģistrēts 51 patvēruma meklētājs, no kuriem 5 pārņemti no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm.

Latvijā

Taksometru pakalpojumu pieejamība dažādām sabiedrības grupām un invaliditātes veidiem var būt atšķirīga, tomēr transportlīdzekļu pielāgošanā jāveic ievērojami uzlabojumi, jāizglīto vadītāji un jāveicina empātija, reizē neaizmirstot par drošas braukšanas kultūru, lai taksometru pakalpojumus pilnvērtīgi varētu izmantot arī pasažieri ar invaliditāti un vecāki ar maziem bērniem, uzskata Tiesībsarga birojs.

Svarīgākais