SVARĪGI: Liegs bērniem pārdot enerģijas dzērienus
Saeima otrajā lasījumā pieņēmusi Enerģijas dzērienu aprites likumprojektu, aizliedzot enerģijas dzērienus pārdot jauniešiem vecumā līdz 18 gadiem. Kārtējo reizi, kad parlaments lemj par ierobežojumiem vai aizliegumiem kādam dzērienam vai produktam, galdā tiek celti pretēji argumenti, šoreiz – vai un cik kaitīgi enerģijas dzērieni ir bērniem un pusaudžiem?
Līdz šim Latvijā īpaša likuma par enerģijas dzērieniem nav bijis. Saeima otrajā lasījumā apstiprinājusi likumu, kas definē arī pašu enerģijas dzērienu. Tie ir bezalkoholiski dzērieni, kas paredzēti lietošanai bez pārveides un kas satur stimulējošas vai tonizējošas vielas, to skaitā kofeīnu, kura kopējais saturs no visiem avotiem pārsniedz 150 mg/l, ogļhidrātus, aminoskābes, minerālvielas un vitamīnus, to skaitā B grupas vitamīnus, kā arī citas pārtikas sastāvdaļas. Likuma mērķis būs regulēt enerģijas dzērienu izplatīšanu un reklamēšanu.
Lielākais nesaskaņu iemesls par un ap šo likumu ir tajā paredzētais aizliegums enerģijas dzērienus pārdot un iegādāties personām, kas jaunākas par 18 gadiem. Līdzīgi kā ar alkoholu un cigaretēm pārdevēja pienākums būs pieprasīt pircējam uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Tāpēc tiek meklēti argumenti, lai pierādītu, ka enerģijas dzērieni nav tik kaitīgi, lai būtu pilnībā aizliedzami, un ka Latvijā kofeīnu (kas ir galvenā stimulējošā viela, ko satur šie dzērieni) cilvēki, tostarp bērni un pusaudži, lielākoties uzņem no citiem dzērieniem – tējas un kafijas. Jaunais likums (vēl gan tas jāieņem galīgajā lasījumā) paredz aizliegt enerģijas dzērienu tirdzniecību izglītības iestādēs, piedāvāt tos bez maksas nepilngadīgām personām degustācijās vai kā dāvanu. Veikalos šie dzērieni būs jānovieto atsevišķi no citiem pārtikas produktiem un vienlaikus tirdzniecības vietās jāizvieto norāde, kas vēsta par augsto kofeīna saturu dzērienā un ka tas nav ieteicams grūtniecēm un sievietēm, kuras ēdina bērnu ar krūti.
«Nav nevienas situācijas, kad enerģijas dzērieni būtu lietojami bērniem un pusaudžiem,» saka Latvijas uzturzinātnes speciālistu biedrības valdes priekšsēdētāja Laila Meija. Profesionālās asociācijas visā pasaulē brīdina par šo dzērienu lietošanu. Uztura speciālisti ir par enerģijas dzērienu lietošanas ierobežošanu bērniem, jo tie satur kofeīnu palielinātā daudzumā un citas stimulējošas vielas, kas apdraud bērnu veselību. «Visbīstamākā ir iedarbība uz sirds asinsvadu sistēmu un nervu sistēmu, radot trauksmes sajūtu, miega traucējumus,» norāda L. Meija. Savukārt Sabiedrības veselības asociācijas vadītāja Iveta Pudule min datus par ievērojami palielināto enerģijas dzērienu lietošanu bērnu un pusaudžu vidū. 68 procenti pusaudžu šos dzērienus lieto ikdienā, un puse no viņiem patērē dienā vairāk nekā vienu skārdeni jeb 250 mililitru.
Visvairāk pētītā viela enerģijas dzērienos ir kofeīns, kas ir guarāna sveķos, ko izmanto dzērienu ražošanā, taču atšķirībā no tējas vai kafijas enerģijas dzērienos kofeīna koncentrācija ir daudzkārt lielāka. Tieši par kofeīna bīstamību aicina diskutēt likuma pretinieki. Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija uzskaita vairāku pētījumu atziņas, cenšoties apgāzt kofeīna pārlieko kaitīgumu. Pārtikas ražotāji atsaucas uz Latvijas Ārstu biedrības pētījumu, kurā parādīts, cik neliela daļa Latvijas iedzīvotāju lieto enerģijas dzērienus un ka kofeīnu galvenokārt uzņem ar tēju, kafiju. «Nav ne zinātniska, ne uz patēriņu balstīta pamata ierobežot enerģijas dzērienu apriti,» saka federācijas vadītāja Ināra Šure. Viņa arī uzsver, ka šāda likuma pieņemšanas gadījumā tiks radītas nepamatotas konkurences priekšrocības citiem kofeīna produktiem – kafijai, tējai, kolas tipa dzērieniem, kakao. Savukārt Eiropas asociācija, kas aizstāv enerģijas dzērienu ražotājus, brīdina, ka Latvijas likumu varētu apstrīdēt Eiropas institūcijās.