PVD un vegāni pret dzīvniekiem cirkā

Citāts no Gigantisko strūklaku šova reklāmas apraksta: «Līdzās cilvēcisko iespēju un ūdens sacensībai dažādo akrobātisko priekšnesumu laikā izrādē neiztikt arī bez tradicionālām vērtībām: te ir gan kaķi, suņi – samojedi, gan pērtiķi un lāči!» © Mark KAZUS, Rīgas cirks

Organizācija Dzīvnieku brīvība, kuras mērķis ir visaptverošs vegānisms un totāls dzīvnieku izmantošanas aizliegums jebkurā tautsaimniecības nozarē, vienā no savām kampaņām panākusi būtisku progresu. Karojošo augēdāju pusē nostājies Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), un tagad cirka mākslai tas draud ar piespiedu atteikšanos no būtiskas sastāvdaļas – dresētu dzīvnieku uzstāšanās.

Akrobāti, klauni, dzīvnieki – dažādās kombinācijās tas ir tradicionālā cirka pamats. Ja vienas no sastāvdaļām trūkst, bērniem, kas ir galvenā publika, kļūst garlaicīgi. Tā pērnvasar dzīvnieku nepieciešamību izrādēs skaidroja Rīgas cirks. Toreiz notika pirmais Dzīvnieku brīvības mēģinājums diskreditēt cirku – ar vairākus gadus veca skandāla palīdzību un ziloņu dresētāju apmelošanu. Pārtikas un veterinārā dienesta pārbaudē nekādas vardarbības pazīmes netika atklātas. Tomēr vegānisma entuziasti mierā nelikās, un viņu protesti turpinājās arī pirms citiem šoviem šī gada garumā, tostarp pēdējās cirka programmas Gigantisko strūklaku šovs.

Tāda specifika

Piketus ir papildinājis skandāls par vecu video, kurā redzams, kā dresētāji pērtiķīšu apmācību procesā izmanto burkāna un pātagas principu – gan slavē un glāsta, gan briesmīgi lamā un sit. Arī šoreiz PVD nekavējoties veica pārbaudes Rīgas cirkā un dzīvniekus atzina par veseliem esam. Tomēr tagad iestāde nostājusies nevis cirka mākslinieku, bet dzīvnieku aizstāvju pusē. Veterinārās uzraudzības departamenta direktore Kristīne Lamberga teic Neatkarīgajai: «Ne jau tāpēc, ka cirkā kādam, dzīvam esot, ādu nost dīrātu. Tas ir tāds globāls skats uz problēmu.» Jāpaskaidro, ka Rīgas cirkā neviens dzīvnieks pastāvīgi nemājo. Tie visi ir viesmākslinieki, kas kopā ar saviem dresētājiem pēc nospēlētām izrādēm dodas tālāk uz citām pilsētām, citām valstīm. Daudz laika pavada ceļā mazos krātiņos. Ciešā sabiedrībā plēsēji atrodas kopā ar zālēdājiem. Izrāžu laikā visi spiesti paciest troksni, gaismas, publiku. Tāda ir šīs mākslas specifika.

PVD rosina aizliegt

Vakar jautājums par dzīvnieku cirka lietderību tika izskatīts Zemkopības ministrijas Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvajā padomē. Tajā pārstāvētas valsts pārvaldes iestādes, zinātniskās institūcijas, lauksaimniecības un dzīvnieku aizsardzības organizācijas. Zemkopības ministrijā vakar ieradās arī cirka pārstāve, taču viņa netika ielaista. Iespējams, tāpēc arī plašas debates par atrakciju dzīvniekiem, kā viņus definē likums, šoreiz nenotika. Padome vienojās nodibināt speciālu darba grupu, kas tad arī nodarbosies ar šīs problēmas risināšanu un sagatavos arī ieteikumus normatīvo aktu izmaiņām. PVD rosina noteikt aizliegumu jebkuras savvaļas sugas izmantošanai izklaides nolūkos. Zoodārzus šāds aizliegums neskartu, jo tie pilda izglītojošo un atsevišķos gadījumos arī sugu saglabāšanas funkciju.

Mākslai pieder brīvība

Darba grupā tiks uzklausītas visas ieinteresētās puses – ne tikai vegāni un citi cirka kritiķi, bet arī paši cirka pārstāvji. Noskaidrot iecerēts arī Kultūras ministrijas viedokli par cirka nākotni, jo tā galu galā ir māksla. Un īpaši ministres Daces Melbārdes attieksmi pret dusmīgo pērtiķu dresētāju. Neatkarīgajai to izdevās izdarīt bez darba grupas dibināšanas.

«Ļoti skumji, ka pasaulē joprojām ir tādi dresētāji, kas pret saviem dzīvniekiem izturas vardarbīgi un necienīgi, pilnībā degradējot senas un skatītāju iemīļotas cirka tradīcijas,» atzina ministre. Tādi dresētāji esot jāsoda. Tomēr viena šāda nepatīkama gadījuma dēļ paziņot par dzīvnieku cirka likvidāciju D. Melbārde nesteidz: «Rīgas cirks tāpat kā citas kultūras iestādes veido savas mākslinieciskās programmas patstāvīgi un neatkarīgi, rēķinoties ar savu skatītāju interesēm. Mākslinieciskās izteiksmes brīvībai nav un nevar būt ierobežojumu, kamēr tā tiek veikta likumiskā ietvarā.»

Dabas aizsardzības pārvalde skaidro, ka arī dzīvnieka izmantošana, liekot tam pārsniegt savas dabiskās spējas, ir cietsirdīga izturēšanās. Tad nu padomei tagad jānoskaidro, vai lācis uz divriteņa ir dabiska vai pretdabiska parādība, bet pats galvenais – vai darbs cirkā sagādā viņam ciešanas.



Svarīgākais