Ventspils naftas akciju obligātā atpirkšanas piedāvājuma laikā ir notikuši jau trīs būtiski notikumi, kas aizvien precīzāk ļauj novērtēt «Lielo darījumu» – t. i., Ventspils naftas 43,25% akciju pārdošanu Vitol grupai piederošajai Kipras kompānijai Euromin –, kā arī pārliecināties par zinātāju iepriekš izteikto prognožu precizitāti.
Kā zināms, obligātais Ventspils naftas akciju atpirkšanas piedāvājums sākās 19. oktobrī. Triju nedēļu laikā kompānija Euromin Holdings (Cyprus) Limited (Euromin) savu līdzdalību Ventspils naftas kapitālā palielinājusi jau līdz 98,8%. Euromin ir atlicis vēl tikai noturēt akcionāru pilnsapulci (tā sasaukta 2. decembrī), lai izteiktu galīgo akciju atpirkšanas piedāvājumu, un tad visiem tiem, kuri būs kaut kādu iemeslu dēļ nogulējuši pašlaik notiekošo obligāto atpirkšanu, akcijas tiks atsavinātas piespiedu kārtā, bet nauda par akcijām tiks ieskaitīta Latvijas Centrālā depozitārija kontā un tur glabāsies - kā tiek solīts - mūžīgi, līdz akciju īpašnieks to neizņems. Gan obligātajā atpirkumā, gan galīgajā atpirkumā Ventspils naftas akciju cena nemainīsies - 4,56 eiro par katru akciju.
Bet mēnesi pirms tam (17. septembrī) notika «Lielais darījums» - Latvijas Naftas tranzīts (LNT) pārdeva 43,25% Ventspils naftas akciju par salīdzinoši smieklīgu cenu. Par katru Ventspils naftas akciju LNT esot saņēmis divarpus reizes mazāk - 1,77 eiro. Tātad Latvijas mērogiem milzu darījums (turklāt vēl ar publiskā tirdzniecībā esošām akcijām, kas vienmēr prasa papildu laiku un veselu lēveni papildu juridisku procedūru) notiek milzu steigā un Ventspils nafta, par kuru pirms tam latvju bāleliņi nežēlīgi cīnījās, sākot ar 1993. gadu, tagad ārzemniekiem aiziet «rūkdama».
Nesaņemtie 160 miljoni
Kas pēdējā laikā tapis zināms, kas iepriekš bijis apslēpts?
Pirmkārt, Ventspils naftai no Vitol grupas drīz bija jāsaņem ļoti liela nauda, kuru varētu sadalīt dividendēs. LNT pienākošais dividenžu apmērs būtu salīdzināms ar summu, kādu LNT oficiāli saņēma par Ventspils naftas akciju pārdošanu.
Proti, intervijā Dienas Biznesam pagājušajā nedēļā Ventspils mērs Aivars Lembergs atklāja iepriekš nezināmu informāciju, ka Vitol grupai «tūlīt» būtu bijis jāmaksā uz desmit gadiem atliktais maksājums par 49% SIA Ventspils nafta termināls (VNT) daļu iegādi. 2007. gada sākumā gandrīz pusi VNT kapitāla daļu nopirka tieši Euromin Holdings (Cyprus) Limited, un, kā tagad atklāja A. Lembergs, par šo pirkumu Vitol grupai bija jāsamaksā 160 miljoni eiro uz desmit gadiem atliktajā maksājumā.
LNT saimnieki nevarēja nezināt par šādu atlikto maksājumu, jo, piemēram, t. s. Lemberga oponenti 2008. gada sākumā apstrīdēja tiesā VNT pārdošanu Euromin, bet pēc tam to apstrīdēja kāds Ventspils naftas mazākuma akcionārs. Tiesa, šajā sakarā bija apķīlāti milzīgi līdzekļi Ventspils naftas bijušajām amatpersonām.
Ja LNT būtu sagaidījusi šo dividenžu izmaksu, būtu saņēmusi 69,2 miljonus eiro un piedevām vēl saglabājusi tai piederošos 43,25% Ventspils naftas akciju.
Ņemot vērā šo jauno informāciju, LNT amatpersonu deklarētais, ka Ventspils naftas akcijas tās pārdevušas par 1,77 eiro gabalā, izskatās vēl nožēlojamāk.
Bet galvenais - ja būtu zināma šādas naudas summas ieplūšana Ventspils naftā, ļoti iespējams, ka arī akciju cena obligātajā atpirkšanas piedāvājumā būtu vēl augstāka.
4% atmasko?
Otrkārt, pilnīgi negaidīti 21. oktobrī obligātā atpirkšanas piedāvājuma ietvaros biržā Nasdaq Rīga īpašnieku mainīja 4 250 898 Ventspils naftas akcijas (t. i., nedaudz vairāk nekā 4%). Elementāra biznesa loģika liecina, ka šāds daudzums Ventspils naftas akciju nevarēja atrasties brīvā tirgū. Ja šāds daudzums akciju atrastos brīvā tirgū, tad šīs akciju paketes īpašnieks varētu uzrīkot vairāksolīšanu starp 43,25% akciju īpašnieci LNT un kompāniju Euromin, kura savulaik deklarēja, ka tai pieder ap 48% Ventspils naftas akciju. Savukārt, ja šo paketi izdotos nopirkt LNT, tad viņiem būtu 43,25% + 4% = 47,25% akciju. Tas nozīmē, ka sāktos nežēlīga cīņa par kontrolpaketi biržā: akciju cena celtos, mazo akcionāru intereses būtu aizstāvētas vislabākajā veidā. Nekas tāds nenotika, kas ļauj izteikt pieņēmumu, ka šie 4% Ventspils naftas akciju patiesībā neatradās brīvā tirgū, bet gan piederēja ar Euromin saistītai fiziskai vai juridiskai personai.
Ja šis pieņēmums ir patiess, tad 21. oktobra darījumā Vitol pārdeva 4% akciju, tēlaini izsakoties, «paši sev». Tas savukārt nozīmē, ka Euromin jau iepriekš bija jāizsaka obligātās atpirkšanas piedāvājums.
FKTK Komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciāliste Elīna Avotiņa Neatkarīgajai apsolīja, ka «FKTK uz jūsu aprakstīto jautājumu paskatīsies arī no šā aspekta - vai ir iespējamība, ka Vitol jau senāk ir kontrolējis vairāk nekā 50% akciju. Ja konstatēsim, ka tā bijis, akcionāru var sodīt Finanšu instrumentu tirgus likuma (FITL) noteiktajā kārtībā - kā to nosaka 148. pants».
Nekas nav jāpēta
Treškārt, pagājušajā nedēļā pēc ilgāka pārtraukuma tā sauktajā Lemberga prāvā tiesas zālē ieradās prokurors Juris Juriss, par kuru tika runāts, ka viņš ir saskaņojis Ventspils naftas «Lielo darījumu». No viņa tiesā paustā viedokļa nepārprotami izriet, ka Ventspils naftas darījums tiesai nav jāpēta pēc būtības, jo tas, kurš par šo darījumu pauda sašutumu (cietusī SIA T2Terminal) nedrīkst pieteikt lūgumus, kas «saistīti ar mantiskajiem jautājumiem kriminālprocesā». Tādējādi J. Juriss pievienojās kolēģa Aivja Zalužinska viedoklim, kurš iepriekš pauda, ka «tiesai nav ne kompetences, ne arī iespējas izvērtēt notikušā darījuma tiesiskumu - vai akcijas ir pārdotas par to cenu, par kādu tajā konkrētajā brīdī, atbilstoši tirgus situācijai, tās bija iespējams pārdot».