Kāda sieviete sociālajā tīklā facebook publicējusi stāstu par pašas pieredzēto kādā Latvijas reģionālajā slimnīcā, kurš izpelnījies lielu popularitāti sociālajos tīklos.
Savu stāstu dāma iesāk ar pārdomām par to, ka vārdu “kvotas” pēdējā var dzirdēt teju vai uz katra stūra un izrādās, nepietiekamo finansējumu veselības nozarei jau var izjust arī pacienti.
“Nesen nācās pabūt kādā reģionālajā slimnīcā, kur, gaidot savu kārtu uz medmāsas pakalpojumu, gandrīz divu stundu laikā, kamēr viņa kavējās, paspēju izdomāties visu ko: laikam par mani aizmirsuši, neesmu pietiekami svarīgs pacients un tā tālāk.... Beidzot māsiņa atnāca un, no manas sejas izteiksmes sapratusi, ka esmu pārgaidījusies, sāka atvainoties, ka viņa jau steigusies, bet pa ceļam visādi darbi: tad uz operāciju kāds jāaizved, tad blakus nodaļā jāpalīdz, jo naktī nākuši pasaulē deviņi mazuļi, tad analīzes kādam steidzami jāpaņem. Klausoties viņas čalošanā, man kļuva neērti. Kamēr viņa veica pakalpojumu, uz kuru kvotas jau sen beigušās, centos atvainoties par savām iedomām un sāku iztaujāt par darba apjomu. Izrādās, viņa palikusi vienīgā māsiņa uz visu nodaļu, kur iepriekš bija trīs un pat četras,” atklāj raksta autore, kura novērojusi - darbinieku trūkums slimnīcā ir tik kritisks, ka pacientus uz operācijām stumj pat nodaļas galvenā ārste
Tāpat draudzīgā māsiņa atklājusi - arī dzemdību nodaļā vairs tikai viena medmāsa un vecmāte, kura pati gan bērniņus pieņem, gan analīzes ņem, gan injicē zāles, gan jaunajām māmiņām palīdz tikt galā ar naktī raudošu mazuli.
“Es klausos, klausos, un man kļūst arvien neērtāk un neērtāk. Bet māsiņa tik smaida un saka: „Nav jau tik traki! Toties strādāju siltumā, un ir jumts virs galvas! Nav kā citiem, kam jāstrādā lietū un aukstumā.” Kad piekrītoši māju ar galvu, viņa mani šokē ar nākamo paziņojumu: „Pensija nāk virsū, bet man uz rokas 300 eiro! Kā lai veido iekrājumus, ja par dzīvokli gandrīz 200 eiro jāmaksā? Bet viss pārējais labi! Esmu vismaz mājās, nevis citā valstī.” Kad gribu jautāt par iespēju strādāt vairākas slodzes, viņa turpina: „Strādāju piecas dienas nedēļā no rīta līdz tumsiņai, bail kājām iet uz pilsētas otru galu, tāpēc nopirku mēnešbiļeti.” Un pati tik smaida. Tad viņa laipni atvadās un aiziet – steidz pie nākamā pacienta, kuram uzsmaida un laipni kaut ko stāsta,” uzsver sociālo tīklu lietotāja.
Sieviete neslēpj, saruna nav izgājusi viņai no prāta vēl ilgi un ir raisījusi zināmas pārdomas. “”Slimnīcā piedzīvotais neliek mani mierā jau vairākas dienas. Savai dakterei vakar apjautājos, kā tad iet tai māsiņai. Un viņa pastāstīja, ka aizvakar šo māsiņu, kurai maiņa it kā beidzās četros pēcpusdienā, esot aizvedusi mājās vienos naktī. Varu tikai novēlēt brīdī, kad mūsu algu lēmējiem nāktos nonākt slimnīcā, jo neviens no tā nav pasargāts satikt šādas sirdsmāsiņas. Ar 300 eiro algu uz rokas...” dziļdomīgi nobeidz raksta autore.