T. s. Lemberga prāvā aizpratināts Lihtenšteinas jurists
Pagājušajā nedēļā Rīgas apgabaltiesā t. s. Lemberga prāvā pirmo reizi veiksmīgi noritēja pratināšana videokonferences režīmā ar Lihtenšteinu.
Prokurori izklaušināja Lihtenšteinas kompānijas Juricon Treuhand Anstalt bijušo direktoru Klausu Boleru, bet aizstāvība pie pratināšanas tā arī netika.
Sākotnēji tiesnesis Boriss Geimans solīja, ka tiesas sēdes pirmajā daļā līdz pusdienas laikam ļaus pratināt prokuroriem, bet otrajā daļā pēc pusdienām – aizstāvībai. Vēlāk tiesnesis tomēr savu viedokli mainīja un paziņoja, ka prokurori varēs liecinieku pratināt līdz pat tiesas sēdes beigām.
Uz pirmo jautājumu – vai pazīstat apsūdzētos – K. Bolers atbildēja, ka pazīst Anriju Lembergu. Aivaru Lembergu liecinieks esot tikai «redzējis» Londonā 1996. gadā. K. Bolera klients esot bijis Anrijs, nevis Aivars Lembergs. Tomēr prokurors Jānis Ilsteris nelikās mierā un, uzdodot turpmākos jautājumus, vienmēr vaicāja arī par Aivaru Lembergu. Nemitīgā Aivara Lemberga pieminēšana jautājumos liecinieku manāmi izbrīnīja. Viņš vairākas reizes tiesai uzsvēra, ka Aivars Lembergs nekādā veidā nav saistīts ar prokuroru interesējošo kompānijas Juricon Treuhand Anstalt darbību. Šīs liecinieka norādes prokuroru atstāja vienaldzīgu. Kad par prokurora uzņemto kursu uz Aivara Lemberga nemitīgo pieminēšanu protestus pauda aizstāvība, J. Ilsterim talkā metās prokurors Juris Juriss, sakot, ka kompānijas klients un personas saistība ar kompāniju «ir divas dažādas lietas».
No prokuroru uzdotajiem jautājumiem un skaidrojumiem tiesā varēja noprast, ka, prokuroruprāt, lai arī tieši Anrijs Lembergs bija ārvalstu kompāniju dibinātājs un ārvalstu advokātu klients, tā kā tā ir viena ģimene, tad arī Anrijs un Aivars faktiski ir viena un tā pati persona.
Tā kā Aivara un Anrija saliedēšana un pēc tam atkal viņu nodalīšana ik pa brīdim aizņēma krietnu laiku, Neatkarīgajai radās iespaids, ka prokurori Anrija un Aivara saplūdināšanas taktiku izvēlējušies ne tikai apsūdzības pierādīšanai, bet arī tiesas procesa vilcināšanai. Par to varēja liecināt arī daudzie J. Ilstera jautājumi par laika periodu, kad K. Bolers vairs nestrādāja Juricon Treuhand Anstalt. Kā apgalvoja liecinieks, viņš šajā kompānijā strādājis no 1994. gada 1. oktobra līdz 2003. gada 31. janvārim. Tomēr J. Ilsteris ik pa brīdim uzdeva jautājumus, kuri bija saistīti ar šīs kompānijas darbību arī vēlākā laika periodā. Prokurori arī lūdza lieciniekam uzrādīt daudzus un dažādus dokumentus, pat neraugoties uz to, ka liecinieks pirms tam skaidri un nepārprotami bija norādījis, ka par konkrētajiem faktiem nav lietas kursā. Vienā brīdī pat pret prokuroru izdarībām parasti iecietīgais B. Geimans neizturēja un J. Ilsterim vaicāja: «Vai tiešām visi tie dokumenti ir jāuzrāda?» J. Ilsteris lēca kājās un ar pilnu pārliecību apgalvoja, ka šie dokumenti ir svarīgi apsūdzības pierādīšanai.
J. Ilsteris liecinieku iztaujāja par Juricon Treuhand Anstalt darbību, dokumentu apriti, piezīmēm uz dokumentiem, lietotajiem saīsinājumiem, par sarunu norisi ar klientiem un piezīmju veikšanu par sarunas gaitu. Viena no būtiskām tēmām pratināšanā – Anrija Lemberga veiktie maksājumi no kredītkartes. K. Bolers apgalvoja, ka visi darījumi veikti atbilstoši tā laika Lihtenšteinas likumiem.
Kritiku no aizstāvības puses izpelnījās tiesas pieaicinātā vācu valodas tulka darbs. Reizēm tulkojums bija neprecīzs, tulkojumā tika ignorēti atsevišķi vārdi, kā arī tulkots dažkārt tika nevis tiešā tekstā, bet gan atstāstījuma formā.
Prokurori liecinieku klaušināja līdz pat dienas beigām. Aizstāvība pie liecinieka pratināšanas tā arī netika. Tiesa solīja gādāt par liecinieka izsaukšanu uz pratināšanu vēl vienu reizi.