Valdība uzdevusi Satiksmes ministrijai (SM) sadarbībā ar AS "Air Baltic Corporation" ("airBaltic") veikt nepieciešamās darbības, lai ne vēlāk kā divu gadu laikā piesaistītu "airBaltic" stratēģisko investoru.
Šāds valdības uzdevums izriet no Ministru kabineta otrdien pieņemtā protokollēmuma par izskatīto informatīvo ziņojumu "Par turpmākajām darbībām "airBaltic" attīstības nodrošināšanai".
Kā iepriekš ziņots, Ministru kabinets šo otrdien, 3.novembrī, pēc četru stundu apspriešanās lēma atbalstīt "Prudentia" atrasto nacionālās aviokompānijas "airBaltic" investoru, Vācijas uzņēmēju Ralfu Dīteru Montāgu-Girmesu, kurš par 52 miljonu eiro ieguldījumu iegūs 20% "airBaltic" akciju.
Valdības protokollēmumā minēts, ka šis ir pagaidu risinājums līdz "airBaltic" stratēģiskā investora piesaistei. Attiecīgi SM uzdots sagatavot un iesniegt Valsts kancelejā Ministru prezidenta rīkojuma projektu par darba grupas izveidošanu "airBaltic" stratēģiskā investora piesaistīšanas veicināšanai. Darba grupas sastāvā jāiekļauj SM, Ministru prezidenta biroja, Pārresoru koordinācijas centra, Valsts kancelejas un Finanšu ministrijas pārstāvji un jāparedz, ka satiksmes ministrs reizi ceturksnī iesniedz izskatīšanai Ministru kabineta sēdē informāciju par darba grupas paveikto.
Atbalstot Montāgu-Girmesu kā "airBaltic" finanšu investoru, valdība arī atbalstīja, ka valsts aviosabiedrībā ieguldīs 80 miljonus eiro. Minēto summu kompānija aizņemsies no Valsts kases.
No valdības sēdes protokollēmuma izriet, ka finanšu ministram Jānim Reiram (V) ir jāizsniedz valsts aizdevums "airBaltic" ar vairākiem nosacījumiem. Tostarp aizdevuma galīgais atmaksas termiņš ir līdz 2016.gada 30.decembrim, bet ne vēlāk kā līdz "airBaltic" pamatkapitāla palielināšanas dienai. Valsts aizdevumam piemērojamā procentu likme ir 6% gadā, tajā skaitā maksa par valsts aizdevuma izsniegšanu un apkalpošanu 0,5% gadā.
Tāpat nolemts, ka valsts aizdevums tiek izmaksāts atbilstoši faktiskajai "airBaltic" finansējuma nepieciešamībai, bet par valsts aizdevuma nodrošinājumu kalpo komercķīla, kas nodrošina arī prasījumus. SM tika uzdots nodrošināt kontroli pār valsts aizdevuma izlietošanu un uzraudzīt akciju sabiedrības finansiālo stāvokli.
Valdība arī vienojās, ka turpmāk pirms grozījumu izdarīšanas "airBaltic" biznesa plānā vai jauna biznesa plāna apstiprināšanai būs jāsaņem Ministru kabineta piekrišana.
Jau ziņots, ka pēc otrdienas valdības lēmuma paredzams, ka Ralfs Dīters Montāgs-Girmess aviokompānijā ieguldīs 52 miljonus eiro, bet valsts attiecīgi - 80 miljonus eiro. Tiesa, par šo valdības lēmumu vēl būs jālemj Saeimai kontekstā ar nākamā gada budžetu, kas varētu notikt šā gada 30.novembrī.
Satiksmes ministrs Anrijs Matīss (V) stāstīja, ka pēc plānotajiem ieguldījumiem "airBaltic", aviokompānijas pašu kapitāls būs pozitīvs un sasniegs 60 miljonus eiro, kas ļaus kompānijai aizņemties līdzekļus finanšu tirgos un nodrošināt izaugsmi.
"Valsts ieguldījums sākotnēji būs aizņēmums Valsts kasē, bet tas neatstās iespaidu uz budžeta deficītu, jo ieguldījums būs kompānijas kapitālā, attiecīgi būtiski palielinot "airBaltic" vērtību," skaidroja satiksmes ministrs.
Pēc Matīsa teiktā, valdība vairākas stundas diskutējusi par darījuma risku samazināšanu. "Satiksmes ministrijai ir uzdots nodrošināt visu, lai akcionāru līgumā šie riski tiktu atrunāti. Bažas paliek, bet neatkarīgi no tā šis investors atbilst aviācijas likuma prasībām," uzsvēra Matīss.
Montāgs-Girmess būs "airBaltic" finanšu investors, bet joprojām tiks meklēts aviokompānijas stratēģiskais investors.
"Montāgs-Girmess iegūs 20% uzņēmuma akciju, bet, piesaistot stratēģisko investoru, pastāvēs iespēja šīs 20% akcijas atpirkt," precizēja Matīss.
Kā ziņots, 2012.gada 20.decembrī Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" noslēdza sākotnējo pasūtījuma līgumu ar "Bombardier" par desmit "CSeries 300" lidmašīnu iegādi ar iespēju iegādāties vēl desmit lidmašīnas. Savukārt 2014.gada jūlijā Farnboro Starptautiskajā aviācijas izstādē "airBaltic" izziņoja vēl trīs lidmašīnu iegādi.