Pagājušā gada priekšvēlēšanu laikā no visām tribīnēm tika aicināts, ka mums visiem ir jābūt gataviem mirt par tēviju, tiklīdz kāds agresors iedomāsies kaut pēdu zemes atņemt Latvijai. Tikai atbalsts esošās koalīcijas partijām glābs Latviju no iznīcības. Tagad toņkārta ir tā pati.
Tuvojas Latvijas neatkarības simtgade, un visaugstākajā politiskajā līmenī tiek izteikti aicinājumi būt lepniem par savu valsti. Mums ir jābūt lepniem par mūsu līderiem, kas Latviju no korumpētas miskastes pārvērta par Eiropas un pasaules līmeņa veiksmes stāstu. Arī šobrīd koalīcijas runasvīri eleganti noslāpē jebkuras pašvaldību vadītāju, uzņēmēju vai arodbiedrību kritiskās balsis par nākamā gada valsts budžeta projektu, kas ir izveidots kā attīstības giljotīna, nevis izaugsmes instruments.
Kā uz šā fona izskatās matemātiskas prognozes par Latvijas nākotnes attīstības trajektoriju?
Katru gadu LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes studentiem, izmantojot CSP datus, ir jāapgūst vienkāršākās prognozēšanas metodes. Studentiem ir jāaprēķina prognozējamais iedzīvotāju skaits kādā Latvijas novadā, pieņemot, ka pašreizējās tendences nākotnē paliks nemainīgas. Prognozes rēķina, izmantojot iedzīvotāju kopējā skaita izmaiņas. Iedzīvotāju kopējo skaitu ietekmē gan dabiskā kustība (starpība starp dzimušajiem un mirušajiem), gan mehāniskā kustība (starpība star iebraukušajiem un izbraukušajiem). Latvijā iedzīvotāju skaita samazināšanos nosaka abi rādītāji. Pie mums kopumā gan vairāk nomirst, nekā piedzimst, un arī migrācijas saldo kopumā mums ir negatīvs.
Studentiem ir jārēķina vēsturisko tendenču determinācijas koeficients, regresijas taisnes vienādojums, regresijas koeficienta ticamības robežas utt. Lai lasītājus neapgrūtinātu ar matemātiskiem terminiem, vienkāršosim izklāstu. Aplūkojiet tabulu! Strenču novadā 2008. gada 1. janvārī dzīvoja 4169 iedzīvotāji (otrā kolonna), bet 2015. gada 1. janvārī vairs tikai 3334 iedzīvotāji (trešā kolonna). Sanāk, ka no 2008. līdz 2015. gadam Strenču novadā iedzīvotāju skaits samazinājās vidēji par 119 iedzīvotājiem gadā (ceturtā kolonna). Ja šādā apjomā samazināšanās turpināsies vēl 27 gadus, tad teorētiski sanāks, ka 2043. gadā Strenču novadā paliks nulle iedzīvotāju. Pēdējā kolonnā ir norādīts gads, kurā, atbilstoši tendencei, būtu jāizzūd pēdējam novada iedzīvotājam.
Kāda izskatīsies nākotnes Latvija, ja iedzīvotāju skaita izmaiņu tendences no 2008. līdz 2015. gadam saglabāsies arī turpmāk? Uzskatāmības labad mēs, tiklīdz kāda novada iedzīvotāju skaits attiecīgajā gadā sasniegs nulles līmeni, izdzēsīsim to no Latvijas kartes.
Vispirms ir jāsaka, ka Latvijā ir novadi, pamatā tie koncentrējas ap Rīgu, kuros no 2008. līdz 2015. gadam iedzīvotāju skaits palielinājās. Ādažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Ropažu, Siguldas un Stopiņu novados iedzīvotāju skaits šajā laikā pieauga. Tāpat Latvijā ir novadi (Sējas, Inčukalna, Ozolnieku, Salaspils, Saulkrastu un Olaines novads) , kuros izdzīvotāju skaits no 2008. līdz 2015. gadam bija relatīvi stabils. Šajos novados iedzīvotāju skaita samazinājums bija vidēji daži desmiti cilvēku gadā.
Tāpat Latvijā ir novadi un republikas pilsētas (tostarp Rīga), kuros iedzīvotāju skaita samazināšanās ir relatīvi neliela.
Tomēr Latvijā ir novadi, kuros iedzīvotāju skaita samazināšanās notiek dramatiski strauji.
Ņemot vērā to, ka vairākos novados iedzīvotāju skaits strauji pieaug, bet citviet ātri samazinās, tad, saglabājoties pēdējām tendencēm, starp 2035. un 2040. gadu notiks ievērojamas izmaiņas dažādu pašvaldību nozīmē un ietekmē. Piemēram, ap 2039. gadu Mārupē iedzīvotāju skaits varētu pārsniegt Liepājas iedzīvotāju skaitu utt.
Pēc 2043. gada arvien lielākam administratīvo teritoriju skaitam iedzīvotāju daudzumam būtu jāsamazinās līdz nulles līmenim. Pirmajā attēlā var redzēt, kāda Latvija izskatās 2015. gadā. Visi novadi dzīvi. Ja iedzīvotāju skaita tendences no 2008. līdz 2015. gadam paliks nemainīgas, tad līdz 2049. gadam no Latvijas kartes ir jāpazūd (nepaliks neviena iedzīvotāja) Strenču, Baltinavas, Viļakas, Krāslavas un Ērgļu novadiem. No 2050. gada līdz 2051. gadam no Latvijas kartes jau ir jāpazūd Rēzeknes pilsētai, kā arī Daugavpils, Valkas, Auces, Brocēnu, Aglonas, Dagdas un Alūksnes novadiem. Līdz 2055. gadam no Latvijas kartes ir jāpazūd Daugavpils pilsētai un vēl 13 novadiem. No 2056. līdz 2060. gadam novadu izzušana skars gan Kurzemi, gan Zemgali, gan Vidzemi. No 2061.līdz 2062. gadam no Latvijas kartes ir jāizdzēš Liepāja. Savukārt Latvija 2065. gadā pēc platības būs sarukusi vairāk nekā divas reizes. Iedzīvotāji būs palikuši tikai Rīgas apkārtnē, Zemgales centrā, gar Rīgas jūras līci Vidzemes dienvidrietumos. No Latgales nedaudz iedzīvotāju vēl būs tikai Rēzeknes un Rugāju novados. Saglabājoties šādam iedzīvotāju skaita samazinājuma tempam, jau 2071. gadā būtu jāpazūd Valmierai un Jēkabpilij, kā arī astoņiem novadiem. Vēl pāris gadu, un piepildīsies G. Rungaiņa, R. Ķīļa un citu vietējo futurologu sapnis, ka Latvija sarausies līdz Rīgas un galvaspilsētas tuvākās apkārtnes mērogam.
Tikai, vai tā ir Latvija, par kuru mēs esam lepni? Vai tā ir Latvija, par kuru ikviens patriots gatavs mirt un kuras dēļ mums jāpiekrīt jebkuriem kumēdiņiem, kurus mums uzspiež valdošo partiju līderi?
Esošās tendences ir pilnīgā pretrunā ar tām pasakām un meliem, kas ierakstīti oficiālajos stratēģiskajos plānošanas dokumentos – Latvijas ilgtspējīgās attīstības stratēģijā 2030 un Nacionālajā attīstība plānā līdz 2020. gadam. Varbūt patiesībā ar terminu «inteliģenta saraušanās» ir nomaskēts Latvijas novadu iznīcināšanas plāns.
Vai prognozes ir ticamas?
Pirmais un svarīgākais jautājums: cik šīs prognozes ticamas? Tātad, ja saglabāsies iedzīvotāju skaita samazināšanās tendences no 2008. līdz 2015. gadam, tad vai attiecīgais scenārijs iezīmē ticamas sekas? Protams, ka nulles līmenis novada iedzīvotāju skaitā būtu sasniedzams tikai tad, ja Nacionālajai apvienībai izdosies īstenot savu ilgi perināto stratēģiju un uzspiest jauno administratīvi teritoriālo reformu. Tad mirstošie novadi tiks pieskaitīti pie lielākām administratīvam vienībām un vecajās teritorijās nulles līmenis būs iespējams. Ja šāda manipulācija netiks veikta, tad mirstošajos novados iedzīvotāju skaits samazināsies līdz dažiem simtiem un tur arī paliks, bet nulli nesasniegs. Vienmēr būs vajadzīgs kāds, kas dzīvo uz vietas un pieskata zviedru pensiju fondiem piederošās mežaudzes, lai klaidoņi tās nenoposta.
Protams, tendences var mainīties. Jautājums ir – uz kuru pusi?
Prognožu aprēķini ir veikti pēc deklarētā iedzīvotāju skaita. No Rīgas un lielām pilsētām tālākajos novados iedzīvotāju skaits patiesībā ir par 10–15% mazāks nekā tas, kas uzrādās CSP datos. Rīgā strādā 250 tūkstoši cilvēku, kas Rīgā nav deklarēti, pat ņemot vērā, ka Rīgā bez deklarēšanās strādā apkārtējo novadu ļaudis, tomēr sanāk, ka tuvu pie simts tūkstošiem Rīgā strādājošo ir tikai nomināli deklarējušies savos dzimtajos novados. Ļoti ticami, ka prognozes rāda pārāk optimistisku ainu, bet kolapsa laiks būs desmit gadu agrāk, nekā prognozēts.
Vai situācija būtiski uzlabosies, ja izdosies apturēt migrāciju?
Gan jā, gan nē. Latvijas nomalēs migrācijas resurss jau ir izsmelts. Vairāk nav, kam aizbraukt. Palikuši tikai vecie un uz vietas nodarbinātie vai arī pēdējie plenči, kam tāpat ir labi. Attiecība starp bērnu un pensijas vecuma ļaužu skaitu Latvijas nomalēs ir viens pret trīs. Tas nozīmē, ka līdz 2045. gadam lielākā daļa no tiem, kam pašlaik vecums jau ir virs 60 gadiem, būs nomiruši, bet jauniešu skaits, kas iesoļos brieduma vecumā (ja migrācijas nebūs vispār), varēs kompensēt tikai trešdaļu no aizejošās paaudzes skaita. Pat tad, ja izdotos apturēt migrāciju, ievērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās lielākajā daļā novadu, kas atrodas tālāk par 70 kilometriem no Rīgas, nav apturama.
Savukārt vairāki valdošās koalīcijas eksperimenti 2016. gada valsts budžeta veidošanas ietvaros Latvijas novadu iznīcināšanas procesu var ievērojami paātrināt. Skolu slēgšana, zemesgrāmatu nodaļu likvidēšana utt. iznīcinās dzīves un darba iespējas lauku novados. Degradācijas procesi uzņems vēl lielāku ātrumu, nekā tas redzams prognozēs.
Kur ir izeja?
Zeme tukša nepaliks. Ar vai bez mūsu atļaujas to aizpildīs ļaudis, kas ieradīsies no planētas pārapdzīvotajām daļām. Vienotības kosmopolīti triumfēs. Nacionālās barjeras nākamo trīsdesmit gadu laikā tiks nodzēstas. Būs jauna, visticamāk, pārangliskota, vide ar arābu, irāņu un ķīniešu akcentu no Piedrujas līdz pat Mazirbei. Ko pārmest vienotajiem kosmopolītiem? Viņi vismaz nav melojuši.
Izeja ir no jebkuras situācijas. Pirmais solis ir – noteikt, ka nākamās desmitgades svarīgākais uzdevums ir iedzīvotāju skaita stabilizācija Latvijas lauku novados. Jebkurus papildu resursus vajadzētu iedalīt nevis tanku iegādei, bet gan darba vietu radīšanai (ja privātie nevēlas investēt mirstošajos novados, tad valsts var pārnest valsts pārvaldes iestādes uz Latvijas novadiem. IT laikmetā tas ir reāli un efektīvi). Nodrošinām izglītības pieejamību uz vietas. Skolas direktors, skolotājs un mācību pārzinis lai ir vienā – ciema skolotāja(as) – personā. Lai vienā telpā ir vairāku klašu skolēni, bet nodrošinām izglītību uz vietas. Igaunija to spēj, Latvijas politiskā kliķe nespēj. Jācer, ka pagaidām.