Tiesībsargam ir jāturpina aktīvs darbs pie sabiedrības tiesiskās apziņas celšanas, informējot Latvijas iedzīvotājus par viņu tiesībām un pienākumiem, kā arī iespējām līdzdarboties valsts pārvaldē un vērsties dažādās valsts institūcijās, tiekoties ar tiesībsargu Juri Jansonu, uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis.
Tikšanās laikā amatpersonas pārrunāja tiesībsarga lomu un paveikto cilvēktiesību nostiprināšanā un labas pārvaldības veicināšanā. Īpaša uzmanība tika pievērsta tiesību uz taisnīgu tiesu īstenošanai, kā arī būtiskākajām problēmām bērnu tiesību jomā, aģentūru LETA informēja prezidenta Preses dienestā.
Amatpersonas bija vienisprātis par nepieciešamību uzlabot likumdošanas procesa kvalitāti, lai nepieļautu nepārdomātu un pietiekami rūpīgi neizvērtētu jautājumu noteikšanu par vispārsaistošu regulējumu, kas ietekmē ikvienu Latvijas iedzīvotāju un valsts attīstību. Prezidents arī informēja tiesībsargu par Tiesiskās vides pilnveides komisijas uzsākto darbu un apņēmību sniegt savu ieguldījumu tiesiskās vides sakārtošanā un pārvaldības pilnveidošanā.
Tāpat amatpersonas pārrunāja būtiskākās problēmas bērnu tiesību jomā, tostarp joprojām lielo bērnu skaitu institūcijās, kas, tiesībsarga izpratnē, norāda uz to, ka valsts nav veikusi visu nepieciešamo, lai ikvienam bērnam nodrošinātu tiesības uzaugt ģimenē. Prezidents uzklausīja tiesībsarga viedokli par iespējamiem cēloņiem gadījumiem, kad bērni gan no audžu, gan aizbildņu ģimenēm atkārtoti nonāk aprūpes iestādēs vai ir spiesti tajās uzturēties samērā ilgi. Jansons arī norādīja uz nepietiekamu audžuģimeņu un aizbildņu sagatavotību, kā arī uz iespējamu valsts un pašvaldību atbalsta un izpratnes trūkumu.
Prezidents arī atzinīgi novērtēja tiesībsarga darbu, īpaši izceļot saņemto ANO Augstā Cilvēktiesību komisāra biroja Nacionālo cilvēktiesību aizsardzības institūciju akreditāciju un novērtējumu ar augstāko "A" akreditācijas statusu. Amatpersonas arī vienojās par turpmāku ciešu sadarbību cilvēktiesību nostiprināšanā un labas pārvaldības veicināšanā.
Jau vēstīts, ka Tiesībsarga birojs vēlas palielināt savu kapacitāti, kas būtu sabiedrības interesēs, taču pašlaik darbu apgrūtina nepietiekamais finansējuma apjoms, kas birojam piešķirts. Jansons pēc šodienas tikšanās ar prezidentu klātesošajiem mediju pārstāvjiem norādīja, ka biroja kapacitātes stiprināšana nav veikta jau kopš 2008.gada, kad tika samazināts nepieciešamais finansējums. Turklāt birojam ilgtermiņā varētu rasties problēmas ar konkurētspējīga atalgojuma nodrošināšanu vairākiem ekspertiem, kas, pēc Jansona sacītā, esot vieni no labākajiem Latvijā. "Es nespēšu motivēt savus juristus turpmākos piecus gadus strādāt tikai uz plika entuziasma," viņš piebilda.
Tāpat Jansons norādīja, ka birojs vēlas runāt par konkurētspējīgu atalgojumu un visām tām sociālajām garantijām, kas nodrošinātas jebkuram citam valsts pārvaldes iestādes darbiniekam. "Bet mums šī lieta bijusi liegta, jo tiesībsargs ar saviem biroja kolēģiem kvalitatīvi strādājis, kritizējis valdību un institūcijas. Gadu no gada nav atrasti līdzekļi kapacitātes stiprināšanai," situāciju raksturoja tiesībsargs. Vienlaikus viņš norādīja - "ja problēma ir Jansons, (...) es varu nekandidēt uz otro termiņu".
Viņš arī norādīja, ka pēc tikšanās ar prezidentu jūtas sadzirdēts, taču gadījumā, ja biroja kapacitāte tomēr netiks palielināta, tā būtu raksturojama kā politiķu vēršanās pret cilvēktiesībām un "nihilistiska vēršanās pret sabiedrību".