Saeimā izskatīts Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas galaziņojums

Saeima šodien izskatīja Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas sagatavoto un apstiprināto galaziņojumu.

“Ir paveikts labs darbs, ar kuru var lepoties ikviens komisijas loceklis. Vienlaikus jāatzīmē, ka komisijas priekšlikumu iedzīvināšana tālāk būs atkarīga no atbildīgo institūciju un amatpersonu patiesās vēlmes veikt kvalitatīvas izmaiņas normatīvajos aktos un valsts pārvaldes darbībā,” iepriekš uzsvēra komisijas priekšsēdētājs Ringolds Balodis.

Komisija galaziņojumā izvērtējusi Zolitūdes traģēdiju veicinošas nepilnības valsts un pašvaldību iestāžu darbā un normatīvajā regulējumā un secinājusi, ka valsts un pašvaldību īstenotā politika būvniecības jomā, iespējams, ir novedusi pie šīs traģēdijas. Komisija arī aktualizēja jautājumu un diskusiju par politisko atbildību, norāda R.Balodis.

Kā argumentus šim secinājumam komisija min, ka, likvidējot Valsts būvinspekciju, valstī ievērojami samazinājās būvniecības kontrole un tika zaudēta iespēja realizēt vienotu valsts politiku būvniecībā. Valsts būvniecības kontrole tika atjaunota tikai pēc Zolitūdes traģēdijas, kad tika izveidots Būvniecības valsts kontroles birojs, savukārt mēģinājumi atjaunot valsts īstenotu būvniecības kontroli līdz Zolitūdes traģēdijai atdūrās pret naudas trūkumu, teikts galaziņojumā.

“Izmeklēšanas komisija ir nosaukusi tās personas, kuras kā morāli un politiski atbildīgi indivīdi bija spējīgi izdarīt izvēli un ietekmēt politiskos un administratīvos procesus būvniecības jomā. Tie ir bijuši Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, bijušie ekonomikas ministri Artis Kampars un Daniels Pavļuts, kā arī šo ministru darbības laikā strādājušie valsts sekretāri Anrijs Matīss un Juris Pūce,” norāda R.Balodis.

Tāpat galaziņojumā norādīts, ka Rīgas pilsētas pašvaldībā pastāvošā būvniecības uzraudzības sistēma bija neefektīva un nevajadzīgi sadrumstalota, spēkā esošā būvspeciālistu sertifikācijas kārtība un būvizstrādājumu tirgus uzraudzības sistēma neveicināja drošu būvniecību, kā arī spēkā esošajos normatīvajos aktos bija vairāki trūkumi, kas traucēja noteikt būvniecības procesa dalībnieku atbildību, vienlaikus apgrūtinot kontrolējošo institūciju darbu. “Tāpēc komisija par politiski un morāli atbildīgajiem ir atzinusi arī Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu un Rīgas pilsētas būvvaldes vadītāju Ingusu Vircavu,” informē komisijas priekšsēdētājs.

Komisija galaziņojumā formulējusi priekšlikumus normatīvā regulējuma un valsts un pašvaldību iestāžu darba uzlabošanai. Virknē priekšlikumu pausta nepieciešamība veikt grozījumus būvniecības regulējumā, pastiprinot prasības būvprojektu ekspertīzei un būvju ekspluatācijas drošībai, kā arī palielinot būvniecības procesa dalībnieku atbildību visā būvniecības procesā. Tāpat normatīvajā regulējumā ir jāprecizē publiskas ēkas jēdziens, kā arī jāveic citi uzlabojumi, teikts dokumentā.

Komisijas deputāti arī uzskata, ka ir jāveic izmaiņas būvspeciālistu profesionālās augstākās izglītības programmās, jāizstrādā un jāpieņem lobēšanas atklātības likums, jānoteic skaidra un vienveidīga kompetento iestāžu rīcība ārkārtējās situācijās, jāatjauno un jāmodernizē vairāki ugunsdzēsības depo un speciālais tehniskais aprīkojums glābējiem, jānosaka skaidras vadlīnijas sociālās palīdzības sniegšanai ārkārtējās situācijās.

Tāpat komisija ir izvērtējusi tai pieejamo informāciju par Valsts policijas veikto izmeklēšanu un secinājusi, ka pašreizējā kriminālprocesa stadijā nav pamata pārmest Valsts policijai lēnu izmeklēšanu un par izmeklēšanas kvalitāti varēs spriest tikai pēc tiesas procesa noslēguma, teikts galaziņojumā.

Galaziņojums ir pieejams Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisijas mājaslapā.

Zolitūdes traģēdija notika 2013.gada 21.novembrī, kad, iebrūkot lielveikala “Maxima” jumtam, gāja bojā 54 cilvēki. Tā ir lielākā traģēdija Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.

Saskaņā ar parlamentārās izmeklēšanas komisiju likumu pēc galaziņojuma publicēšanas tajā atspoguļotie priekšlikumi konstatēto trūkumu novēršanai tiks nosūtīti izvērtēšanai Saeimas komisijām, Ministru kabinetam, ministrijām vai citām institūcijām, kuru kompetencē ietilpst attiecīgo priekšlikumu ieviešana. Galaziņojumā norādītajām institūcijām būs jāvērtē galaziņojumā ietvertā informācija un jālemj par izmeklēšanas komisijas konstatēto trūkumu novēršanu.

Likums noteic, ka izmeklēšanas komisijas darbība izbeidzas astotajā dienā pēc galaziņojuma izskatīšanas Saeimas sēdē, ja Saeima nav lēmusi citādi.