Taps jauns reemigrācijas plāns
Ekonomikas ministrija tuvākajā laikā sāks darbu pie jauna reemigrācijas plāna, kura izstrādē iesaistīsies arī latviešu diasporas uzņēmēji, aģentūrai LETA pastāstīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).
Šodien notika pirmā Diasporas uzņēmēju konsultatīvās padomes sēde, kurā pārrunāti jautājumi par reemigrāciju. Ir panākta vienošanās, ka līdz Ziemassvētkiem Ekonomikas ministrija (EM) sagatavos jaunā reemigrācijas plāna uzmetumu, ko nosūtīs diasporas uzņēmējiem, kas sniegs priekšlikumus šim dokumentam.
Par līdzšinējo reemigrācijas plānu šodien sanāksmes laikā nav runāts. "Tas netiek vērtēts ļoti pozitīvi, bet ir ļoti labas lietas, kas ir īstenotas," atzina Straujuma. Kā piemēru viņa minēja latviešu valodas apmācības. Vairāk gan runāts par to, kas jādara jaunajā plānā. Konkrēti priekšlikumi gan vēl nav izskanējuši - tie būs, kad uzņēmēji būs iepazinušies ar priekšlikumiem.
"Bet ir skaidrs, ka latviešu diaspora ir tas tīkls, ko mēs varētu izmantot tieši mūsu dažādu jautājumu attīstībai," uzsvēra premjerministre.
Otrs dienaskārtības jautājums tikšanās laikā bija par sadarbību ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, proti, kā vairāk piesaistīt latviešu uzņēmējus.
Tikšanās ar latviešu diasporas uzņēmējiem turpmāk notiks reizi ceturksnī. Nākamā sanāksme būs veltīta izglītības jautājumiem.
Kā ziņots, 2012.gadā EM reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna 2013. līdz 2016.gadam izstrādes projektam izveidoja komandu un par tās vadītāju izraudzījās "Providus" Eiropas politikas pētnieci Akuli.
Plānā ir paredzēti vairāki virzieni reemigrācijas veicināšanai, piemēram, dažādi pabalsti, bērnu vienkāršota reģistrēšana izglītības iestādēs, repatriantu statusa saņēmēju loka paplašināšana, latviešu valodas apmācība.
Lai gan daļa no reemigrācijas atbalsta pasākumu plānā ietvertajiem pasākumiem ir ieviesta, martā Saeimas Pilsonības, migrācijas un sabiedrības saliedētības komisijā EM norādīja uz nepietiekamo finansējumu reemigrācijas plāna pilnīgai realizēšanai. Lai to efektīvi īstenotu, 2014.gadā bija nepieciešams 1,4 miljoni eiro, taču tika piešķirti 473 300 eiro, savukārt šogad vajadzīgā 1,5 miljonu vietā atvēlēti 759 600 eiro.
Deputāts Hosams Abu Meri (V) uzsvēra, ka EM jābūt ekonomiskajam plānam, kā izveidot, piemēram, 20 000 darbvietu un palielināt algas. Viņa domu papildināja deputāts Artuss Kaimiņš (LRA), kurš norādīja, ka aizbraukušajiem ir grūti atgriezties, jo Latvijā nav iespējams atrast darbu ar pienācīgu atalgojumu.
Vairāki eksperti ir norādījuši, ka plāns neveicina aizceļojušo atgriešanos. Kā septembrī Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Īrijā strādājošā ziņu portāla "www.baltic-ireland.ie" redaktore Inguna Mieze, teju visi ārvalstīs dzīvojošie latvieši ir dzirdējuši par reemigrācijas atbalsta pasākumu plānu un daļa uz to raugās ar cerībām, taču daļa to uzskata par vienkārši papīru.
Mieze pauda skepsi par šo plānu. "Vai plāns ir tas, kas liek atgriezties? Ir lielas šaubas," piebilda eksperte. Pēc viņas teiktā, aizbraukušajiem latviešiem, lai pieņemtu lēmumu atgriezties Latvijā, algas jautājums nav tik būtisks kā stabilitāte - nodokļu, atalgojuma un valsts kopējās situācijas.
Savukārt Eiropas Latviešu apvienības vadītājs Aldis Austers pauda uzskatu, ka reemigrācijas atbalsta pasākumu plāna aktīvākā ieviešanā trūkst politiskās gribas. Viņš atzina, ka reemigrācijas jautājumu kā būtisku izvirzīja bijušais ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts, taču nākamie ekonomikas ministri vairs neturpināja aktīvu šī plāna virzību.
Pēc Austera domām, reemigrācijas atbalsta pasākumu plāns vairs nav EM darba kārtībā, bet gan nodots kā plānošanas dokuments citām ministrijām, piemēram, Kultūras un Ārlietu ministrijai.