Straujumas otrajai valdībai aprit gads
Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (V) otrajai valdībai šodien aprit gads kopš tās apstiprināšanas Saeimā.
Gada laikā Straujumas vadītā valdība ir piedzīvojusi atsevišķas ministru izmaiņas - stājoties Valsts prezidenta amatā, aizsardzības ministra amatu pameta Raimonds Vējonis un viņa vietā nāca cits Zaļo un zemnieku savienības pārstāvis, bijušais spēkavīrs Raimonds Bergmanis. Savukārt vakar Straujuma nolēma, ka saistībā ar neapmierinošu rīcību aviokompānijas "airBaltic" investoru piesaistē amats būs jāpamet satiksmes ministram Anrijam Matīsam (V).
Uzmanības centrā šī gada laikā bieži ir bijis veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS), kuram sākotnēji uzmanība bija pievērsta saistībā ar grūtībām iegūt pielaidi valsts noslēpumam. Satversmes aizsardzības birojs pielaidi valsts noslēpumam viņam piešķīra uz septiņiem mēnešiem, bet pēc tam pagarināja līdz 2018.gada 31.decembrim. Ministru nemitīgi vajā arī citas likstas, jo Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Valsts ieņēmumu dienests viņa darbībā ir saskatījis vairākus pārkāpumus. Tāpat viņam bijušas nesaskaņas ar premjerministri saistībā ar viņa iecerētajām reformām veselības aprūpes nozarē.
Gada laikā valdība saskārusies ar vairākiem izaicinājumiem. Viens no tiem bija Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā, kas noritēja šā gada pirmajos sešos mēnešos. Sarežģīts izrādījās arī jautājums par bēgļu uzņemšanu, kur valdības partneriem bija grūti atrast kopīgu valodu.
Latvijas tautsaimniecībai aktuāls jautājums ir par aviokompānijas "airBaltic" investora piesaisti, kas izrādījās liktenīgs satiksmes ministram. Valdība otrdien atbalstīja Satiksmes ministrijas ieteikto risinājumu, lai gan Matīss to iepriekš kritizēja un tas Straujumai lika izvēlēties par labu ministra demisijas prasīšanai.
Koalīcijas partneru vidū viedokļu atšķirības bija par minimālās algas apmēru nākamajā gadā. "Vienotība" piedāvāja paaugstināt minimālo algu līdz 380 eiro, kam bija gatava piekrist arī nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK, savukārt Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) uzskatīja, ka minimālā alga būtu jāsaglabā 360 eiro apmērā. Beigās tika panākta vienošanās, ka minimālās algas apmērs būs 370 eiro.
Straujumai kā valdības vadītājai šā gada sākumā radās domstarpības ar valsts pirmo ierēdni Elitu Dreimani, kurai tika anulēta pielaide valsts noslēpumam. Lai gan Dreimane vairākus mēnešus mēģināja aizstāvēties, viņai šis amats bija jāpamet. Rudens sākumā šajā amatā stājās kādreizējais Pārresoru koordinācijas centra direktors Mārtiņš Krieviņš.
Atskatoties uz gada laikā paveikto, Straujuma šonedēļ pauda viedokli, ka valdība ir "turējusies labi".
Par Straujumas valdību pirms gada balsoja 61 koalīcijas deputāts, bet pret bija 39 deputāti. Straujumai šī ir otrā valdība - premjerministres pienākumus viņa uzņēmās pērn janvārī, stājoties amatā pēc Valda Dombrovska (V), kurš demisionēja saistībā ar Zolitūdes traģēdiju.
Aizvadītā gada laikā Ministru kabineta sēdēs ir izskatīti 2785 jautājumi, pieņemti 769 Ministru kabineta noteikumi, 863 Ministru kabineta rīkojumi, bet uz Saeimu nosūtīti 224 likumprojekti un viens saeimas lēmumprojekts.