Saeimas deputātu pirmajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā par akcīzes nodokli, kas paredz nākamgad palielināt akcīzes nodokļa likmi naftas produktiem, benzīna cenu sadārdzinās par aptuveni trim eirocentiem litrā, dīzeļdegvielu – par vienu eirocentu litrā. Degvielas tirgotāji gan ir pārliecināti, ka šis nodokļa paaugstinājums cerētos papildu ienākumus valsts budžetā neienesīs.
Likumprojekts paredz palielināt akcīzes nodokļa likmi svinu nesaturošajam benzīnam no 411,21 eiro līdz 436 eiro par 1000 litriem un dīzeļdegvielai no 332,95 eiro līdz 341 eiro par 1000 litriem. Finanšu ministrija šā nodokļa paaugstināšanu pamato ar faktu, ka šobrīd Latvijā starp Baltijas valstīm benzīnam ir viszemākā akcīzes nodokļa likme. To gan nevar teikt par dīzeļdegvielas akcīzi. Latvijā jau šobrīd tā ir augstāka nekā Lietuvā. Stājoties spēkā likuma grozījumiem, Latvijā benzīna pircēji maksās augstāku akcīzes nodokli nekā kaimiņvalstīs, lai gan mūsu valstī atšķirībā, piemēram, no Lietuvas, autobraucējiem vēl ir jāmaksā tā sauktais ceļa nodoklis.
Šobrīd ir novērojams jēlnaftas un tās pārstrādes produktu cenu kritums. Piemēram, Latvijā gada laikā benzīns ir kļuvis par aptuveni 16 eirocentiem litrā jeb 13% lētāks, dīzeļdegviela – par 21 eirocentu litrā jeb 18% lētāka. Līdz ar to arī šis faktors ministrijai ir bijis par pamatu, lai pārskatītu akcīzes nodokļa apmēru. Turklāt tas «mazinātu transporta radīto CO2 izmešu īpatsvaru Latvijā un mudinātu iedzīvotājus izvēlēties degvielu taupošākus un videi draudzīgākus transportlīdzekļus».
Paaugstinot akcīzes nodokli benzīnam un dīzeļdegvielai, likumprojekta autori cer valsts budžetā papildus iegūt 8,6 miljonus eiro, tajā skaitā akcīzes nodokli 7,1 miljona eiro apmērā, pievienotās vērtības nodokli – 1,5 miljonu eiro apmērā. Vienlaikus Finanšu ministrija atzīst, ka, paaugstinot akcīzes nodokli, gaidāms degvielas patēriņa samazinājums. Pēc ministrijas ekspertu aplēsēm, – benzīna patēriņš 2016. gadā šā iemesla dēļ varētu sarukt par 3,7%, bet dīzeļdegvielas patēriņa pieaugums nebūtu tik straujš, kā iepriekš prognozēts.
Latvijas Degvielas tirgotāju asociācija piekrīt, ka, paaugstinot akcīzes nodokļa likmes, tiešām tiks panākts naftas produktu patēriņa samazinājums, taču tas nevis palielinās akcīzes nodokļa un pievienotās vērtības nodokļa (PVN) ieņēmumus, uz ko cer likumprojekta veidotāji, bet – tieši otrādi – samazinās tos.
Arī Degvielas tirgotāju un ražotāju savienība uzskata, ka grozījumi, ar kuriem ir paredzēta nodokļa likmes paaugstināšana svinu nesaturošai degvielai, nedos prognozējamu budžetu ieņēmumu pieaugumu. Degvielas cenas paaugstināšana izraisīs degvielas iepirkšanas apjomu un apgrozījuma samazinājumu, līdz ar ko samazināsies arī nodokļu – akcīzes un PVN – ieņēmumi. Cenas paaugstinājuma dēļ Degvielas tirgotāju un ražotāju savienība prognozē arī Lietuvas patērētāju skaita samazinājumu, kuri izmanto Latvijas degvielas uzpildes staciju pakalpojumus. Pēc Degvielas tirgotāju un ražotāju savienības rīcībā esošās informācijas, dažās Latvijas degvielas uzpildes stacijās Lietuvā reģistrētu patērētāju īpatsvars ir 3–5% no apgrozījuma.
Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā esošā informācija liecina, ka šā gada sešos mēnešos akcīzes nodoklī par naftas produktiem iekasēts 202,43 miljoni eiro, kas ir par 14,57 miljoniem eiro jeb par 8% vairāk nekā pērn tādā pašā laika periodā. Un šis pieaugums iegūts, nevis mainot akcīzes nodokļa likmes, bet gan pieaugot degvielas, jo īpaši dīzeļdegvielas, patēriņam.
Šā gada pirmajā pusē mazumtirdzniecībā kopumā realizēts 392,13 tūkstoši tonnu degvielas, kas ir par 26,68 tūkstošiem tonnu jeb par 7% vairāk nekā 2014. gada attiecīgajā periodā. Realizētās dīzeļdegvielas apjoms ir palielinājies par 26 tūkstošiem tonnu jeb 11%, autogāzes – par 0,37 tūkstošiem tonnu jeb 1%. Mazumtirdzniecībā realizētā benzīna apjoms ir stabilizējies un ir līdzīgs kā 2014. gada attiecīgajā periodā. Lielākie degvielas mazumtirgotāji joprojām ir Statoil Fuel & Retail Latvia, Neste Latvija, Lukoil Baltija R, Virši A un EastWest Transit (preču zīme Latvijas nafta).