Rosinātie grozījumi paredz, ka valsts apdraudējuma gadījumā NBS varētu sākt pašaizsardzību

Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa rosinājumā grozīt vairākus likumus nacionālās drošības uzlabošanai cita starpā arī paredzēta iespēja, ka valsts apdraudējuma gadījumā Nacionālie bruņotie spēki (NBS), negaidot pavēles no augstākās vadības, varēs sākt pašaizsardzību, aģentūrai LETA pastāstīja prezidenta padomnieks konstitucionālo tiesību jomā Jānis Pleps.

Vaicāts par Vējoņa lēmumu Saeimā iesniegt trīs likumprojektus tiesiskā regulējuma pilnveidei nacionālās drošības jautājumos, Pleps skaidroja, ka veikti mazi tehniski uzlabojumi, lai valsts reaģēšana uz apdraudējumiem būtu pēc iespējas operatīvāka un efektīvāka.

"Ja notiks negaidīts uzbrukums, NBS varēs negaidīt pavēles no augstākās vadības, bet atbilstoši izstrādātajiem aizsardzības plāniem sākt pašaizsardzību," skaidroja Pleps, piebilstot, ka katrai vienībai sagatavots rīcības modelis, kura to veiks un attiecīgi ziņos par aktuālajiem notikumiem.

Viņš arī norādīja, ka likumprojektā piedāvāts regulējums, kas aizliedz pretošanos. "Neviena amatpersona nevarēs pateikt, ka nepretojamies," informēja Pleps.

Tāpat viņš skaidroja, ka izņēmuma vai kara stāvokļa rezultātā sapulcināt ministrus uz sēdi varētu būt apgrūtinoši. "Kara vai izņēmuma gadījumā var noteikt mazāku kvorumu sēdēm," viņš sacīja, norādot, ka šajā gadījumā sēde būs lemttiesīga, ja tajā piedalās Ministru prezidents un vismaz trīs ministri.

Grozījumos arī paredzēts, ka tiks iecelts virspavēlnieks kara laikam un likumprojekts paredzēs viņa kompetenci brīdī, kad Ministru kabinets var nebūt lemttiesīgs.

Jau vēstīts, ka pirms likumprojektu iesniegšanas parlamentā Vējonis aicinājis uz sarunām Saeimā ievēlēto politisko partiju pārstāvjus. Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas priekšsēdētājs Ainars Latkovskis (V) pēc tikšanās norādīja, ka Vējoņa piedāvātie grozījumi vairākos likumos nacionālās drošības uzlabošanai ir īpaši būtiski pašreizējos apstākļos, jo drošības situācija pēdējā gada laikā ir būtiski mainījusies, kā arī mainījies pats kara jēdziens.

Tikmēr Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas pārstāvis deputāts Kārlis Seržants (ZZS) skaidroja, ka prezidenta likumprojekti ir izvērsti un koncentrēti. "Faktiski tie padara daudz operatīvāku valsts un bruņoto spēku reaģēšanu uz jebkādiem ārējiem apdraudējumiem," skaidroja deputāts. Viņš arī norādīja, ka tikšanās laikā radies iespaids, ka atbalsts prezidenta rosinātajiem grozījumiem varētu būt pozitīvs.

Tāpat Seržants atklāja, ka "īpašas pretenzijas netika saskatītas", tomēr esot bijušas atsevišķas runas par "maziem definējumiem, tehnisko pieeju vienam vai citam jēdzienam", taču kopējā noskaņa bijusi - "tie ir savlaicīgi un vajadzīgi".

Jau vēstīts, ka Vējonis šodien plāno iesniegt Saeimā trīs likumprojektus tiesiskā regulējuma pilnveidei nacionālās drošības jautājumos, kā arī pirms likumprojektu iesniegšanas parlamentā aicināja uz sarunām Saeimā ievēlēto politisko partiju pārstāvjus, lai iepazīstinātu ar sagatavoto likumprojektu būtību. Tie galvenokārt saistīti ar dažādu valsts varas institūciju pilnvaru precizēšanu valsts apdraudējuma gadījumā.

Izstrādātie likumprojekti paredz regulējumu Ministru kabineta darbības nodrošināšanai kara vai izņēmuma stāvokļa laikā, virspavēlnieka kompetenci kara laikā, kā arī valsts institūciju savstarpējo sadarbību un aizliegumu nepretoties gadījumā, ja ārējs ienaidnieks veicis militāru iebrukumu vai citādi vērsies pret valsts neatkarību, tās konstitucionālo iekārtu vai teritoriālo integritāti.

Minētie likumprojekti apspriesti Valsts prezidenta paspārnē izveidotajā Tiesiskās vides pilnveides komisijā, kā arī ar citiem konstitucionālo un starptautisko tiesību ekspertiem.