Pēc notikušā Ventspils naftas akciju pārdošanas darījuma prokurori turpina kaismīgi aizstāvēt Šveices advokātu Rudolfu Meroni kā mantas glabātāju tā dēvētajā Lemberga krimināllietā.
Šā gada 17. septembrī akciju sabiedrībai Latvijas Naftas tranzīts (LNT) piederošās 45 190 423 Ventspils naftas akcijas tika pārdotas par pārsteidzoši zemu cenu - 1,77 eiro par vienu akciju. Tajā brīdī, piemēram, vienas akcijas cena biržā bija sasniegusi 3,18 eiro. Nedaudz vēlāk Finanšu un kapitāla tirgus komisija noteica Ventspils naftas akciju cenu obligātajā atpirkšanas piedāvājumā - 4,56 eiro par katru akciju.
Nedēļu pirms darījuma noslēgšanas cietušā - kompānijas T2Terminal - pārstāvis advokāts Gatis Dirnēns tiesas sēdē brīdināja, ka šāds darījums tiek gatavots un darījums tiks veikts zem tirgus cenas. Prokurors Juris Juriss apgalvoja, ka viņam tā ir jauna informācija, un tiesa šo brīdinājumu ignorēja.
Galvenais darījuma kārtotājs no LNT puses bija arestētās mantas glabātājs un LNT padomes priekšsēdētājs Rudolfs Meroni, kurš pats personīgi un ar savu iecelto menedžeru palīdzību pilnībā kontrolē ne tikai šo kompāniju vien. Viņš kontrolē visu LNT «mātes» struktūru - akciju sabiedrību Ventbunkers (tieši pieder 51% LNT akciju + 66% LNT mazākuma akcionārā Ventrans Rīga), kā arī Ventbunkera kontrolpaketi, kas ir paša R. Meroni radīts ārvalstu kompāniju ņudzeklis. Tieši pateicoties arestētās mantas glabātāja statusam, šo struktūru pilnībā kontrolē R. Meroni. Publiski ir zināmi arī daudzi fakti, ka R. Meroni faktiski pārāk nerēķinās ar citiem akcionāriem, vienīgi - periodiski bloķējoties ar kādu no viņiem (vienu brīdi ar Oļegu Stepanovu, pēdējā laikā - ar Olafu Berķi u. tml.).
Tiesas zālē izskanēja arī informācija, ka šo darījumu R. Meroni saskaņojis ar prokuroru Juri Jurisu.
Prokurori beidzot runā
Pēc Ventspils naftas akciju pārdošanas valsts apsūdzības uzturētāji pirmo reizi savu viedokli par notikušo darījumu un R. Meroni rīcību pauda 22. oktobra tiesas sēdē. Valsts apsūdzība izteica savu viedokli par uzņēmēja Anša Sormuļa un viņa advokāta Jāņa Rozenberga lūgumu atcelt R. Meroni no arestētās mantas glabātāja pienākumiem. Lūguma pieteicēji savu vēlmi pamatoja ar to, ka R. Meroni, pārdodot Ventspils naftas akcijas par pazeminātu cenu, nodarījis A. Sormulim piederošajai kompānijai Ost Services AG (Ventrans Rīga 33% īpašniece) vairāku miljonu eiro zaudējumus. Viņi arī lūdza tiesu izprasīt no prokuratūras saraksti starp R. Meroni un prokuroru Juri Jurisu.
Tā kā pats J. Juriss kopš Ventspils naftas akciju pārdošanas uz tiesu vairs nenāk, viedokli valsts apsūdzības uzturētāju vārdā pauda prokurors Aivis Zalužinskis.
«Mūsu ieskatā nav šobrīd konkrētu faktu, lai konstatētu, ka arestētās mantas glabātājs Rudolfs Meroni būtu kaut ko pārkāpis vai būtu veicis kādas darbības, lai viņš tiesai būtu jāatceļ no mantas glabātāja statusa,» teica prokurors.
No A. Zalužinska teiktā izrietēja, ka valsts apsūdzības uzturētāji ir intelektuāli spējīgi un arī tiesīgi vērtēt darījumu, taču to nekādā gadījumā nedrīkst mēģināt darīt tiesa: «Tiesai nav ne kompetences, ne arī iespējas izvērtēt notikušā darījuma tiesiskumu, vai akcijas ir pārdotas par to cenu, par kādu tajā konkrētajā brīdī, atbilstoši tirgus situācijai, tās bija iespējams pārdot. Kopumā ieteiktie aprēķini, vadoties pēc tā brīža akciju biržas cenas un pašreizējām biržas cenām, ir tikai subjektīvi. Mums nav zināmi kritēriji, pēc kādiem cena ir veidojusies.»
Prokurors tiesai piedāvāja šādu akciju cenas noteikšanas metodoloģiju: «Ja kaut vai paskatās pašu lūgumā pieteikto akciju sabiedrības Ventspils nafta tirdzniecības cenu biržā 2015. gada vēsturi. Tur tā cena arī ir svārstījusies. Tur ir minimālā - 0,98 eiro, maksimālā - 3,18. Tātad 2015. gadā šī cena nav bijusi konstanta, un nevar pateikt, ka tajā konkrētajā datumā, kad notika šis darījums, tā bija tieši tāda. Mums arī tomēr ir zināms no kopējās prakses, ka šādos lielos darījumos parasti vienošanās notiek tomēr agrāk, nevis šajā konkrētajā 17. septembrī, kad sanāk pircējs un pārdevējs kopā un nolemj veikt konkrētu darījumu.»
Meroni savs advokāts
Prokurors mēģināja runāt arī tādos teikumos, kādos, viņaprāt, tiesā būtu runājis pats R. Meroni: «Kā zināms, šajā tiesā izskatāmajā kriminālprocesā akciju sabiedrības Ventspils nafta akcijas nav tikušas arestētas. Līdz ar to šādā aspektā vērtēt Meroni kā arestētās mantas glabātāja darbību, ka viņš ir atsavinājis, izšķērdējis vai samazinājis vērtību arestētai mantai, mūsu ieskatā, nav pamata, jo šīs akcijas nav bijušas arestētas, kā arī nav arestētas kādas citas tiesības akciju sabiedrībā Ventspils nafta, tajā skaitā arī akciju sabiedrībā Latvijas Naftas tranzīts. Lai arī cik mēs gribētu teikt, ka vajadzētu kaut ko vērtēt vai nevajadzētu - vienkārši nevar vērtēt kaut vai tā iemesla dēļ, ka nav nekādi lēmumi uzlikti mantai. Un mantas glabātājs Meroni noteikti varētu arī oponēt, ka - piedodiet, jūs kā procesa virzītājs neesat pieņēmis ko tādu, kas man aizliegtu kaut ko darīt akciju sabiedrībā Latvijas Naftas tranzīts.»
Meroni nav vainīgs
Prokurors faktiski noliedza, ka R. Meroni kontrolē pilnībā LNT, uzsverot, ka lēmumu par Ventspils naftas akciju pārdošanu ir pieņēmuši LNT akcionāri, nevis R. Meroni. «Tas noteikti nav Rudolfs Meroni. Vismaz vienpersoniski noteikti nē. Kā persona fiziska nav zināms, ka viņš būtu kā akcionārs šajā sabiedrībā Latvijas Naftas tranzīts, un turklāt šie akcionāri nav tikai vienīgie, kas šo lēmumu pieņēmuši.» Bez Ventbunkera akcionāri ir arī «SIA Ventrans Rīga, kuras dalībnieki ir kompānijas Ost Services AG un kurā Meroni glabā arestētās 53 akcijas», «Global Oil Services, SIA Skonto nafta, kompānija Lat Holding limited, kā arī mazie akcionāri. Valsts apsūdzības uzturētāju rīcībā vismaz nav tādu konkrētu ziņu, ka pārējie akcionāri būtu tiesiski izteikuši kādus iebildumus pret šo darījumu, vismaz jau tajā stadijā, kad publiskā telpā parādījās runas par šādu darījumu», skaidroja prokurors.
Uzsverot, ka ne jau prokurori, bet tiesa šobrīd ir procesa virzītājs t. s. Lemberga lietā, prokurors atgādināja arī par tiesas atbildību par mantas glabāšanu: «Ja atgriezties ne pārāk senā pagātnē un paskatīties tiesas lemto saistībā ar Ventspils tirdzniecības ostas pārdoto aktīvu - tai piederošo 50% akciju sabiedrības Baltic Coal Terminal pārdošanas darījumu. Šajā lietā tiesa secināja, ka akciju pārdošana - akciju sabiedrības Ventspils tirdzniecības osta piederošā aktīva, akciju pārvēršana par naudas līdzekļiem - nav vērtējama kā arestētās mantas apmēra samazinājums.
Ekscesus nevar konstatēt
No A. Zalužinska teiktā varēja noprast, ka tiešām eksistē sarakste starp R. Meroni un prokuroru J. Jurisu, taču to nevajag nevienam rādīt: «Kas attiecas par sarakstes izprasīšanu no Ģenerālprokuratūras un akciju sabiedrības Latvijas Naftas tranzīts, no tās amatpersonas Rudolfa Meroni - tad, mūsu ieskatā, šādu dokumentu pieprasīšanā šobrīd nav nekāda pamata, jo tas nav attiecināms uz pierādīšanas priekšmetu šajā lietā. Mūsu ieskatā, būtiski tiesai ir, pieņemot šo lēmumu - prasīt vai neprasīt, saprast to, ka ar šādiem dokumentiem, pat ja tādi ir bijuši, sniegt uz tiem atbildes komersantam, ko tiesai ar šādiem dokumentiem darīt? Vai sarakstei ir nozīme šobrīd, lai lemtu, piemēram, jautājumu par arestēto mantu, vai lemtu kādus jautājumus saistībā ar lietas izskatīšanu un apsūdzībā? Mūsu ieskatā, tam nekāda sakara nav šai korespondencei.»
Ja šī sarakste ir bijusi starp prokuratūru un prokuroru J. Jurisu, «tad jebkurā gadījumā šī korespondence ir bijusi starp valsts iestādi un komersantu un, kā jau es minēju, šādai sarakstei faktiski nav nekādas nozīmes, ko tur prokuratūra ir atbildējusi un kā tur ir viedokli paudusi. Uzskatu, tas, ka prokuratūra nav procesa virzītājs šajā lietā, par arestēto mantu prokuratūra nekādu akceptu dot nevar», loģiski secināja A. Zalužinskis. «Prokuratūrā tādus ekscesus nekad arī nevarētu konstatēt, ka prokuratūra tiesas vietā būtu atļāvusi rīkoties ar arestēto mantu. Šobrīd nav pilnīgi nekāda pamata tādam pieņēmumam. Visi jautājumi, kas attiecas uz arestēto mantu, ir skatāmi tiesā,» uzsvēra prokurors.