Rīgas apgabaltiesa saņēmusi vēstuli no Šveices prokuratūras, kurā atklāti pausta nevēlēšanās organizēt videokonferences liecinieku pratināšanai tā dēvētajā Lemberga prāvā.
Tiesas sastāva priekšsēdētājs t. s. Lemberga prāvā tiesnesis Boriss Geimans procesa dalībniekiem nolasīja no Šveices saņemto vēstuli, kurā izklāstīti argumenti, kādēļ nav bijis iespējams noorganizēt videokonferenci Šveices advokāta Izo Leslingera pratināšanai: «Paldies par jūsu vēstuli par Leslingera nopratināšanu. Esmu atkārtoti izskatījis jūsu pieprasījumu un vēlos jūs informēt par faktu, ka mēs joprojām esam skeptiski noskaņoti – ja ne pat noliedzoši – attiecībā uz videokonferences rīkošanu šīs lietas ietvaros. Šajā lūgumā minētie argumenti ir tie paši, kas minēti iepriekšējā mums nosūtītajā 2015. gada 20. augusta vēstulē. Lūdzu, ņemiet vērā, ka saskaņā ar Eiropas tiesiskās palīdzības konvencijas otrā papildu protokola 9. punkta 1., 2., un 3. apakšpunktā minēto videokonferences rīkošana nopratināšanas nolūkos jebkuras lietas ietvaros ir pieļaujama tikai kā galējais iespējamais risinājums. Iestādei, kas pieprasa rīkot šādu videokonferenci, ir jāpamato, kāpēc liecinieku nevar nopratināt vispār pieņemtajā veidā. Jūsu pieprasījuma ietvaros attiecībā uz šo jautājumu joprojām nav saņemts pamatojums. Ņemot vērā šos apstākļus, Latvijas tiesas iestādei būtu jānodrošina mums atbilstoša infrastruktūra vai jāsedz izdevumi par šādas infrastruktūras īri (Eiropas tieslietu sadarbības konvencijas 2. protokola 9. punkta 2. apakšpunkts), jo mūsu rīcībā nav nepieciešamās infrastruktūras. Esmu joprojām pārliecināts, ka ir iespējams atrast ērtāku un ekonomiskāku risinājumu Leslingera kunga nopratināšanai.»
Šveices prokuratūras apgalvojums, ka viņiem nav infrastruktūras videokonferenču rīkošanai, liek atminēties, ka tieši Šveices valdība uzdāvināja šādu infrastruktūru Latvijas tiesām un visas tiesas ar tādu tika aprīkotas. Tas notika Šveices Konfederācijas finansēta projekta Tiesu modernizācija Latvijā ietvaros, kurā tika ieguldīti 4,4 miljoni latu (15% deva Latvijas valsts, bet 85% – Šveices Konfederācija). Projekts tika pabeigts 2012. gada vasarā.
Nu rodas iespaids, ka Šveice visu nepieciešamo video un skaņu aparatūru ir uzdāvinājusi Latvijai un tagad Latvijai par naudu šī aparatūra jāizīrē Šveicei.
Beidzis lasīt Šveices prokurora vēstuli, B. Geimans noteica: «Cik es saprotu, viņi negrib šo videokonferenci taisīt.» Tiesnesis vaicāja, kādi ir procesa dalībnieku viedokļi par iespējām nolasīt liecinieka pirmstiesas izmeklēšanā sniegtās liecības. Prokurors Aivis Zalužinskis teica, ka no vēstules teksta neizriet, ka liecinieks ir atteicies liecināt. Prokurors aicināja tiesu lūgt Šveices prokuratūru mēģināt organizēt videokonferenci no Bernes prokuratūras.
Ventspils mērs Aivars Lembergs apšaubīja Latvijas varas institūciju nespēju panākt liecinieka ierašanos Rīgas apgabaltiesā, jo, kad vajadzēja iegūt liecības pirmstiesas izmeklēšanā, visi liecinieki tika pratināti klātienē. «Vajag turpināt prasīt, lai liecinieks ierodas tiesas zālē, un, ja nē, tad jāapmaksā videokonferences izdevumi. Bet, ja valstij nav naudas, ko apmaksāt, tad nevajadzēja celt arī tādu apsūdzību,» teica A. Lembergs.