VAKARA ZIŅAS: Harijs Ozols tā arī nesastapās ar vienīgo meitu
 
Harija Ozola vienīgā meita un Antras Liedskalniņas mazmeita Laura, kura jau no četru gadu vecuma dzīvo Zviedrijā. ©Facebook

Aizvadītajā svētdienā koncertzālē «Rīga» Latvijas Zinātņu akadēmijā izskanēja latviešu leģendārās aktrises Antras Liedskalniņas un viņas dēla dziedošā aktiera Harija Ozola atceres koncerti, uz kuriem bez skaļas reklāmas visas biļetes pilnībā bija izpirktas. Koncertā uzstājās Harija un Antras domubiedri, kolēģi, bet radinieki šoreiz neatbrauca – ne meita Laura no Stokholmas, ne Harija māsīca no Jaungulbenes. Harija vienīgā meita diemžēl nezina daudzas lietas par savu leģendāro vecmāmiņu un tēvu, kurš savas dzīves laikā ar meitu tā arī nepaguva izveidot ciešāku draudzību un neatrada laiku, lai satiktos.

Harija Ozola urnu ar pelniem šovasar apbedīja līdzās viņa māmiņai Antrai Liedskalniņai Mākslinieku kalniņā Rīgas I Meža kapos. No Zviedrijas bija atbraukusi arī Harija vienīgā meita un Antras mazmeita Laura ar savu mammu Daci. Sarunā ar »Vakara Ziņām« Harija māsīca Gulbenes bibliotēkas Lasītāju apkalpošanas nodaļas vadītāja Iveta Krūmiņa atklāj, ka Laura vairās runāt ar preses izdevumiem un viņas nostāja esot saprotama, jo Laurai tā arī neizdevās iepazīt savu tēvu un meitene no četru gadu vecuma, dzīvojot Stokholmā, neizjūt arī savas leģendārās vecmāmiņas nozīmīgumu latviešu kultūrā. Iveta teic, ka arī pati nelabprāt cilā pagātnes notikumus un runā par Harija aiziešanu. «Es atturos. Man daudz kas nepatīk visā šajā. Man arī Harija dueta partneres Santas Zapackas attieksme ne pārāk patīk, bet es viņai to arī pateicu. Viņa mazliet uz visiem šiem notikumiem taisa biznesu. Bet, nu labi, tas ir katra paša ziņā,» nosaka Harija māsīca.

Liedskalniņu stiprā dzimta tikpat kā izsīkusi

Iveta Krūmiņa uz savu mīļo radinieku koncertu, kas 18. oktobrī norisinājās koncertzālē «Rīga», nevarēja ierasties, jo ir apslimusi. Viņu pievārējis rudens gripas vīruss. Iveta gan nosaka, ka Santa Zapacka šo koncertprogrammu varēja arī aizvest līdz Antras Liedskalniņas, kurai 22. oktobrī paliek 85 gadi, dzimtajai Gulbenei, un arī skatītāju būtu pilna zāle. Tiesa gan, tūdaļ piebilst, ka, iespējams, tas izmaksātu ļoti dārgi, tādēļ arī abi piemiņas koncerti rīkoti Rīgā.

Iveta ir Antras Liedskalniņas māsas Jogitas meita. Tiesa gan, abas māsas nu jau kā viena pēc otras aizgājušas mūžībā. Jogitas sirds pārstāja pukstēt 1999. gadā, bet Antras 2000. gadā. Liedskalniņu stiprā dzimta tikpat kā izmirusi. Arī Jaungulbenes dzimtas mājas ir pārdotas. Iveta atklāj, ka mājas uzturēšanai bija nepieciešami lieli ieguldījumi, tādēļ Liedskalniņu dzimtas māja tika nodota cilvēkiem, kuri to spēj uzturēt. «Sākotnēji mājas saimniekiem bija doma šajā mājā veidot Liedskalniņu dzimtas memoriālo muzeju, bet finansējuma dēļ šis projekts apstājies. Muzejā būtu daudz materiālu, ko izvietot apskatei. Antras un Jogitas vectēvs Otto Liedskalniņš ir Edvarda Liedskalniņa, kurš Floridā izveidoja Koraļļu pili, brālis. Un tad vēl Antra. Šovasar arī Harijs bija plānojis savu jubileju nosvinēt dzimtas mājās, bet liktenis lēma citādāk,» grūtsirdīgi nopūšas Iveta.

Brālēna un māsīcas attiecības

Iveta par Hariju ir pāris gadus vecāka, tādēļ bērnības vasaras abi vadījuši kopā. Iveta turklāt pieskatījusi mazo Hariju, bet, kad viņš paaudzies, tad gan Iveta ar mammu Jogitu bieži braukušas ciemos uz Rīgu pie Antras. «Es arī esmu viena no tiem, kas līdz pēdējam nezināja, ka Harijs ir slims. Viņš man neko neteica. Vēl nedēļu pirms viņa aiziešanas runājām pa telefonu, bet Harijs tik noteica, ka viņam ir grūti parunāt, jo ir saguris un tādēļ atgūlies. Santa gan man bija pirms kāda laiciņa izstāstījusi, ka nav labi ar Hariju, bet viņa bija Harim apsolījusi, ka nevienam to neteiks. Haris man neko nestāstīja, jo negribēja, lai kāds viņu žēlotu. Mēs pat nepaguvām atvadīties. Tādi mums visi dzimtā stipri, nemīl runāt par savām problēmām. Arī mūsu vecmamma, Antras un Jogitas mamma, bija stipra sieviete. Vecmamma aizbrauca līdzi vīram, kurš bija Sarkanās armijas karavīrs, uz Sibīriju un tur dzīvoja. Bija līdzās vectēvam slimības laikā. Vecmamma ar meitām Antru un Jogitu atgriezās Latvijā, bet vectēvu pievārēja tuberkuloze,» stāsta Iveta.

Tikpat kā neatceras savu tēvu

Vaicājot, kurš turēs godā un turpinās Liedskalniņu dzimtas mantojumu kopt, Iveta atklāj, ka tā viennozīmīgi būs viņa. «Mūsu dzimta jau ar to arī izsīkst, jo no Liedskalniņu puses šinī zarā vairs neviena nav. Protams, man ir meita un jau mazbērni, bet Harija pusi noteikti pārstāv viņa meita Laura. Mēs satikāmies, kad apbedījām urnu ar Harija pelniem. Meita Laura un viņas māte Dace ir gatavas kopt Harija kapavietu. Vairākus gadus Harija meitas pastāvīgā dzīvesvieta ir Zviedrijā. Laura tikpat kā savu tēvu neatceras, jo viņi pēc tam, kad Laura četru gadu vecumā ar mammu aizbrauca no Latvijas, nav tikušies. Laura tagad mani izvaicāja, kāds Haris ir bijis bērnībā, skolas gados. Mēs runājām par viņa dzīvi. Protams, to, ko es zinu, jo nevar teikt, ka es daudz zinu. Laura par tēvu neko nav zinājusi. To apliecināja arī mamma Dace, ka Haris ir vairāk dzīvojis savā iztēlē. Sapņojis par to, kā varētu būt. Harim bijušas viņa dziesmas un kompānija, bet viņš komunikācijā ar savu meitu bijis atturīgs,» zina stāstīt Iveta.

Harija Ozola meita nav izvēlējusies savu dzīvi saistīt ar radošu profesiju. Tādēļ Liedskalniņu aktieru dinastijai pagaidām pielikts punkts. Sociālā tīkla «Facebook» profilā Laura Vinklere norādījusi, ka strādā uzņēmējdarbības pakalpojumu kompānijā «Academic Work» par konsultanti, bet viņas mamma Dace Vinklere strādā zviedru radio.

Divi dzimtas vientuļnieki

Izskanējusi arī informācija, ka no Ivetas un Santas tauta gaida grāmatu par Harija Ozola dzīvi: «Mēs ar Santu par to runājām un secinājām, ka mums to būtu grūti izdarīt, jo mēs ļoti maz par viņu zinām. Haris bija ļoti noslēgts cilvēks. Viņš dzīvoja savā pasaulē un daudz nedalījās ar saviem patiesajiem pārdzīvojumiem. Viņš iekšēji bija aktieris un ļoti savrups cilvēks. Varbūt, ka tas viņam ir kopīgs ar mūsu radinieku Edvardu Liedskalniņu. Floridā, ceļot savu Koraļļu pili, viņš arī bija viens un sapņotājs. Arī šis cilvēks Floridā palika nesaprasts, un, cik zināms, viņam nebija arī attiecību. Grūti pateikt, kā tur bija, bet šādu vīziju par Hara un Edvarda līdzību pamanīju pēc Harija aiziešanas. Varbūt tas arī vieno Liedskalniņus?» nosaka Iveta.