3 manevri, kuru dēļ visbiežāk notiek avārijas

© F64

Manevri, kuru dēļ visbiežāk notiek ceļu satiksmes negadījumi pilsētās, ir distances neievērošana, priekšrokas nedošana, izbraucot uz galvenā ceļa, un bieža joslu maiņa, braucot intensīvas satiksmes apstākļos, – tā liecina apdrošināšanas sabiedrības ERGO speciālistu apkopotā informācija. Analizējot OCTA pieteikumus, aptuveni 65% ceļu satiksmes negadījumu notiek, veicot iepriekš minētos manevrus.

“Nepārtraukta joslu maiņa ir tendence, kas iet roku rokā ar kopējo braukšanas kultūru, kas valda mūsu šoferu vidū. Sadursmes cēlonis bieži ir saistīts gan ar pagrieziena signāla nerādīšanu, veicot šos manevrus, gan ar agresīvu braukšanu un mēģinājumiem iespraukties starp citiem auto, lai gan vietas tam nav pietiekami,” stāsta Ivars Vismanis, ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors. Arī rāvējslēdzēja principa ignorēšanu un vispārējas pieklājības trūkumu viņš min kā iemeslus ceļu satiksmes negadījumiem, kuri varēja arī nenotikt, ja vien autovadītāji būtu savstarpēji saprotošāki un laipnāki.

Lai arī šādi negadījumi notiek ļoti bieži, saskaņā ar ERGO datiem tajos radītie bojājumi transportlīdzeklim lielākoties nav lieli, un parasti tie ir saskrāpēti spārni vai atdures stieņi, izsisti lukturi u.tml. Vidējā atlīdzība šādos gadījumos ir ap 400 eiro.

Lai izvairītos no nepatīkamām situācijām, šoferiem ieteicams pirms jebkādu manevru veikšanas objektīvi novērtēt, vai tam pietiks laika un vietas. Nevajadzētu paļauties uz pieņēmumu, ka gan jau citi satiksmē iesaistītie visu pamanīs un palaidīs. Tapat steigā ieteicams neprovocēt situācijas, neievērojot distanci, jo nekad nevar zināt, cik veikli uz izmaiņām satiksmē reaģēs priekšā vai blakus braucošā transportlīdzekļa vadītājs. Svarīgi ir iekļauties satiksmes plūsmā un ievērot cieņu pret citiem tās dalībniekiem.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.