Ārzemēs viņi – transseksuāļi – neslēpj, ka vēlas veikt vai ir veikuši dzimumu maiņas operācijas. Latvijā vecākais pacients dzimumu maiņas operāciju veicis 64 gadu vecumā un esot panācis, ka viņu iekļauj Ginesa rekordu grāmatā kā vecāko transseksuāli, kurš mainījis dzimumu. Vīrietis ārstējies psihoneiroloģiskajā slimnīcā, viņam bijusi ģimene, tomēr, kad veicis operāciju, laimīgs zvanījis savam ķirurgam katru gadu un pateicies. Nu jau šim cilvēkam ir vairāk nekā 70 gadu.
Nesen arī vētrainas emocijas izraisīja pasaules slavu guvusī Kardašjanu realitātes šovu dalībnieka un olimpiskā zelta medaļnieka Brūsa Dženera pārvērtības. Tagad viņš ir Keitlīna Dženere. Arī slavenās dziedātājas Šēras meita Čestitija Sana oficiāli ir kļuvusi par vīrieti Čezu Salvatori. Piemēram, Keitlīna Dženere savu jauno identitāti prezentēja 65 gadu vecumā.
Latvijā ķirurgu uzmeklējuši 40 cilvēki
Plastikas ķirurgs, medicīnas zinātņu doktors Eduards Jurševičs konsultējis apmēram 40 Latvijas iedzīvotājus, kuri pie viņa vērsušies ar vēlmi mainīt dzimumu. Ķirurgs uzreiz precizē, ka viņiem visiem šādas operācijas nav veiktas. Nākuši pat pusaudži – kopā ar vecākiem. Kamēr dzimumbriedums nav iestājies, operācijas neveic, un pēc sākotnējām konsultācijām daudzi vairs nav atnākuši.
Transseksuālisms ir slimība
Iespējams, daļa jauno cilvēku nebija izpratuši, kas ir transseksuālisms, bet kas – transvestītisms, kad dzimumidentifikācija nav traucēta. Plastikas ķirurgs norāda, ka ir svarīgi noteikt pareizu diagnozi, lai cilvēkam nesakropļotu turpmāko dzīvi. Transseksuālismu definē kā dzimuma identitātes traucējumu, tas ir iekļauts «Starptautiskajā slimību, traumu un nāves cēloņu klasifikācijā». Jurševičs uzsver, ka transseksuālisms ir slimība un to var izārstēt, tikai veicot dzimumu maiņas operāciju. Ja diagnoze noteikta pareizi, tad cilvēks pēc operācijām nevēloties atgriezties «vecajā» ķermenī.
Kaut arī Latvijā jau sen veic dzimumu maiņas operācijas, ar juridiskajām formalitātēm viss nav bijis vienkārši. Augstākā tiesa 2008. gadā atzina, ka valstij ir pienākums atzīt personas dzimuma maiņu atbilstoši dzimumu raksturojošo pazīmju kopumam, lai tiktu novērstas situācijas, ka starp personas faktisko dzimumu un juridisko statusu rodas atšķirība. Problēmas radīja tiesību normu trūkums, kas noteiktu kritērijus, pēc kādiem vadīties, lai konstatētu, vai dzimuma maiņa likuma izpratnē ir notikusi. Atgādināsim, ka 2004. gadā dzimtsarakstu nodaļa bija atteikusi veikt izmaiņas dzimšanas reģistrā sakarā ar dzimuma maiņu kādai personai, kas sevi identificēja kā vīrieti, jo ārsta izziņā bija teikts, ka dzimuma maiņa veikta daļēji. Tas nekas, ka kādreizējā sieviete pēc operācijām izskatījusies kā vīrietis – auga bārda, mainīts balss tembrs un ķermeņa proporcijas.
Vispirms operācija, pēc tam – dokumenti
Jurševičs stāsta, ka tagad cilvēks arī pēc daļēji veiktām operācijām var doties uz dzimtsarakstu nodaļu, lai pilnībā mainītu identitāti un iegūtu jaunu vārdu un uzvārdu. Ķirurgi savu slēdzienu uzraksta jau tad, kad ir skaidrs, ka dzimums mainīts neatgriezeniski, pat ja operācijas vēl jāturpina. Tomēr, lai nonāktu līdz dokumentu maiņai, vispirms jānosaka diagnoze, jo ir slimības, kas cilvēkam var radīt maldīgu priekšstatu, ka viņš ir transseksuālis. Ekspertīzi veic psihoneiroloģiskajā slimnīcā, un tajā piedalās vairāku jomu eksperti. Pēc tam cilvēks dodas pie plastikas ķirurgiem, kuri arī izvērtē viņa stāvokli, un tikai tad, kad speciālisti ir vienisprātis, tiek veikta dzimuma maiņas operācija. Padomju laikā esot bijis pretēji – vispirms nomaini pasi, pēc tam operējies.
Par sievieti kļūst sešās stundās
Transformācija no vīrieša par sievieti notiek vienas operācijas laikā, kas ilgst apmēram sešas stundas. Pēc aptuveni viena mēneša šī sieviete ir gatava savai jaunajai dzīvei. Padomju laikā šis process ilga pusgadu. Ja tiek mainīts dzimums no sievietes par vīrieti, tad operācijas veic vairākos posmos, jo tā ir sarežģītāka. Jurševičs, datora ekrānā rādot operāciju gaitu, uzsver, ka tiek panākta ne tikai vizuāla līdzība, bet jaunradītajam vīrietim ir arī erekcija. Par to, kā Ieva tapa par Ādamu, liecina vien rēta uz muguras, no kurienes ņemta āda un muskuļi, lai izveidotu vīrišķos dzimumorgānus.
Noved līdz suicīdam, kļūst par slepkavām
Kāpēc viņiem to vajag – operācijas, hormonterapiju, juridisko jezgu, sabiedrības neizpratni? Jurševičs ir daudz runājis ar saviem pacientiem. Viņi jūtas iesprostoti svešā ķermenī, psiholoģiski mokās, daudzi domā par pašnāvību vai, gadās, sāk sevi pierādīt ar krimināli sodāmām izpausmēm. Pat kā sērijveida slepkavas. Jā, operācijas ir sarežģītas, prasa pacietību, bet pēc tam viņi var apprecēties, dzīvot normālu dzīvi, skaidro plastikas ķirurgs. Vien bērni nevar būt. Mainot dzimumu, cilvēkam vairs nav jāslapstās un jāmokās, ka viņš izskatās citādi nekā jūtas. Nereti viņi maina dzīvesvietu, darbu, pat profesiju un dzīvo savu jauno dzīvi citur. «Tu esi tas, par ko gribēji visu dzīvi kļūt. Viņam tā ir laime būt par to, par ko visu mūžu ir sapņojis. Daudzi cilvēki, kuri beidzot ir nomainījuši dzimumu, ir laimīgi, pat ja viņiem nav bērnu un partnera,» stāsta plastikas ķirurgs.
Dzimumu maiņas operācijas nav bizness
Rīgā uz konsultācijām ierodas arī citu valstu iedzīvotāji. Un ne tikai konsultēties – viņi šeit veic dzimumu maiņas operācijas. Tomēr Jurševičs saka – tādas operācijas nenotiek bieži, jo šis nav bizness. «Mēs kā ārstniecības iestāde nepelnām ar šīm operācijām. Tie ir nelaimīgi, slimi cilvēki, tāpēc pacients maksā tikpat daudz, cik šī operācija izmaksā mums – sedz tikai tiešās izmaksas. Tas nav bizness. Mēs varam parādīt, ka esam sasnieguši profesionāli visaugstāko pakāpienu rekonstruktīvajā ķirurģijā, jo plastiskajā ķirurģijā šī ir augstākā pilotāža,» noteic Jurševičs, «cik zinu, pilnu dzimumu maiņas operāciju citās klīnikās neveic. Šķiet, pat Baltijā esam vienīgie.»
Maksā daudzus tūkstošus eiro
Latvijā dzimumu maiņas operācijas valsts nefinansē. Pacienti maksā paši. Ja vīrietis maina dzimumu un kļūst par sievieti, tad pilna transformācija (arī krūšu rekonstrukcija) izmaksā apmēram 11 000–13 000 eiro. Ja sieviete pārtop par vīrieti, tad vidējā summa ir aptuveni 15 000–18 000 eiro, jo šī operācija tiek veikta vairākos posmos. Dažās valstīs dzimumu maiņu finansējot valsts. Starp Jurševiča pacientiem ir kāds Itālijas iedzīvotājs, kurš sacījis, ka viņam būšot iespējams saņemt valsts finansējumu.
Latvijas žurnālistus iemitina Briseles «sarkanajos lukturos»
Izstāstu, ka vienā no neseniem Eiropas Parlamenta apmeklējumiem mūs, Latvijas žurnālistus, izmitināja viesnīcā Briseles sarkano lukturu rajonā. Citādi to vietu nodēvēt nevar, jo, kad tumsiņā devāmies uz savu naktsmītni, tās tuvumā trīņājās dāmas treniņtērpos un «bīdīja» itin konkrētus tekstus ar vīriešiem, kuri piestāja ar mašīnām. Viņas bija, teiksim tā, ne īpaši koptas un skaistas. Ne grima, ne manikīra. Savukārt tieši ap stūri, pretim ieejai viesnīcā, manierīgi grozījās ļoti izskatīgas sievietes īsās kleitiņās. Kaut kas viņu uzvedībā tomēr ļāva saprast, ka viņas ir vai nu transseksuāļi, vai transvestīti.
«Jā, diemžēl starp transseksuāļiem ir tādi, kas strādā specializētos servisos. Bet starp tiem, kas strādā, kā jūs sakāt, sarkano lukturu rajonos, daudzi ir homoseksuāli, daudzi pārģērbjas par sievietēm. Transseksuāļi ne vienmēr ir veikuši operācijas pilnībā, gadās, ka viņi ir apstājušies kādā no etapiem. Bet lielākā daļa, kad veic operācijas, nomierinās un iekļaujas sabiedrībā,» konstatē Jurševičs.
Daži apstājas pusceļā – gan vīrietis, gan sieviete
Viņš atceras kādu savu pacienti vai pacientu, jo pašlaik nevar pateikt, kādu dzimumu šis cilvēks pārstāv, jo nav pilnībā mainījis dzimumu. Jau vairāk nekā 10 gadus dzīvo ārzemēs un izmanto savu pašreizējo izskatu gan kā vīrietis, gan kā sieviete. Bet, ja neko negrib darīt, tad piespiest arī nevar. Tomēr cilvēkam ir jāpieņem lēmums, jo šāds starpstāvoklis nav ieteicams gan no psiholoģiskās veselības, gan hormonālo izmaiņu viedokļa.
«Mēs nezinām, kas ar katru cilvēku notiek pēc dzimumu maiņas operācijas. Ja cilvēki paši izstāsta, tad zinām. Daudzi pēc tam slēpjas, aizbrauc uz otru pasaules malu,» piebilst Jurševičs.