Rimšēvičs kritizē budžetu un mudina veikt tā inventarizāciju

Latvijas Bankas (LB) prezidents Ilmārs Rimšēvičs kritiski vērtē nākamā gada valsts budžeta projektu un mudina veikt pamatīgu tā inventarizāciju, lai izskaustu liekus tēriņus.

Rimšēvičs kā negatīvu tendenci vērtēja faktu, ka Latvija nespēj atteikties no budžeta ar deficītu, un budžets ar pārpalikumu atjaunotās Latvijas laikā esot bijis tikai vienu gadu. Mēs uzkraujam parādu nastu nākamajām paaudzēm un samaksājam procentu maksājumos naudu, kuru varētu ieguldīt savā uzņēmējdarbībā, kritizēja LB vadītājs un pārmeta, ka gadu no gada lēnām situācija tiek pasliktināta.

Bankas prezidenta vērtējumā, ir nepieciešams uztaisīt kārtīgu valsts budžeta inventarizāciju un veidot "nulles budžetu", kad izrevidētu visus budžetā iekļautos maksājumus. Tomēr tā vietā valdība gadu no gada meklē iespējas palielināt ieņēmumus uz nodokļu pieauguma rēķina, kas padara valsts ekonomiku nekonkurētspējīgāku. Ar nemitīgām nodokļu izmaiņām Latvija mazina investoru vēlmi un uzticēšanos ieguldīt, valdību darbu kritizēja Rimšēvičs.

Rimšēvičs negatīvi novērtēja arī šī gada valsts budžetu, kura kontekstā labā ziņa esot vien tā, ka valdība nav ķērusies pie pievienotās vērtības nodokļa celšanas, kas esot pēdējais salmiņš krīzes situācijās. Bankas vadītājs gan pieļauj, ka gadījumā, ja vismaz nākamā gada laikā netiks veikta budžeta inventarizācija, minētā nodokļa palielināšana var nonākt politiķu dienaskārtībā.

Vērtējot iecerēto "solidaritātes nodokli", Rimšēvičs to nodēvēja par jocīgu un nevajadzīgu veidojumu un politisku instrumentu, lai politiķi demonstrētu, ka tiek apkaroti vairāk pelnošie, kas tautai varētu patikt. Tos 40 miljonus eiro budžetā varētu atrast citur, izteicās Rimšēvičs, vienlaikus gan apgalvojot, ka kopumā neiebilst virzībai uz to, ka bagātie maksā lielākus nodokļus. LB cilvēku, uz kuriem attieksies jaunais maksājums, esot daudz, un, protams, par viņiem tiks maksāts, tomēr valstij vairāk būtu jādomā, kā ļaut cilvēkiem pelnīt vairāk, piebilda LB vadītājs.

Latvijas ārējo parādu Rimšēvičs uzskata par salīdzinoši lielu tik nelielai ekonomikai. Valstis, kurām ir lielāki kredīti, attīstās lēnāk, tāpēc ekonomiskās attīstības laikā jācenšas mazināt parādus, uzskata LB prezidents. Pēc viņa domām, augsta parāda apstākļos vienīgais veids, kā tikt ārā no krīzes, ir sakārtot valstu finanses.

Rimšēvičs uzsvēra, ka parādu krīze Eiropā nav atrisināta, bet vien aizvirzījusies otrajā plānā aiz bēgļu krīzes. Arī Grieķijas ekonomiskā krīze esot tikai "apārstēta", piešķirot šai valstij milzīgu naudu.