Vārdos Latvijas iedzīvotāju vairākums pieprasa tikai un vienīgi Latvijā audzēto putnu gaļu, tomēr veikalos vairāk pērk lētāku produkciju no ārzemēm.
Par Latvijas izcelsmes vistu gaļas sinonīmu ir kļuvusi a/s Putnu fabrika Ķekava (Ķekava) produkcija. Uzņēmums sakās patērētāju aptaujā noskaidrojis, ka 81% vistu gaļas pircēju vispār interesējas par gaļas izcelsmes valsti un 89% no tiem gribot, lai vistas būtu audzētas Latvijā. Diemžēl šis patriotisms atduras pret parasto šķērsli, ka vietējā produkcija ir dārgāka par ievesto. Piemēram, vakar Neatkarīgās redakcijai tuvākajā pārtikas veikalā Ķekavas vistu fileja maksāja 6,69 eiro kilogramā, bet ar latvisku zīmolu Marienbāde aizsegtā lietuviešu izcelsmes fileja maksāja 3,99 eiro kilogramā. Turpat līdzās bija pārstāvēta arī otra Latvijas kaimiņvalsts Igaunija ar svaigiem vistas gaļas gabaliem Tallegg iepakojumā.
Gaļas cenu salīdzinājums pēc rakstītā uz etiķetēm dod ļoti aptuvenu vai pat maldinošu rezultātu. Tikai ēdiena gatavošanas laikā atklāsies, cik īsti gaļā ir ūdens, kaulu un tauku; vai varbūt atklāsies vēl kaut kas, kāpēc ēdiena būs mazāk un tas iznāks sliktāks, nekā tika cerēts pie vistu gaļas plaukta veikalā.
Ķekava cenšas pārliecināt patērētājus par savas produkcijas nemainīgi augsto kvalitāti. Šie centieni vakar izpaudās pat tā, ka jāpabrīnās. Proti, vakar Ķekava kļuva par pirmo putnu gaļas ražotāju Latvijā, kura svaigās vistas gaļas izcelsmi un kvalitāti apliecina ne vien pārtikas kvalitātes shēmas jeb Zaļās karotītes norāde uz produkcijas, bet arī uz uzņēmuma ražotnes. Dīvainība šādam tirgus daļu iekarošanas veidam tāda, ka Zaļās karotītes emblēma piestiprināta ēkai aiz uzņēmuma žoga, apsargātā teritorijā un piedevām vēl augstu pie jumta. Atliek ticēt, ka pircēji ilgi paturēs atmiņā stāstu par tieši Ķekavai piešķirto Zaļo karotīti un sapratīs tās nozīmi uz vistu gaļas iepakojumiem veikalos.
Ķekavai patiešām ir jāgādā, lai patērētājiem apliecinātu vistu audzēšanu Ķekavā, t.i., Latvijā. Tātad jāapliecina, ka no olām šeit pat izšķīlušies cālīši galu galā pārvēršas kautķermeņos, kuru apstrādi Ķekava vakar atrādīja. Tas ir ārkārtīgi svarīgi, jo Ķekava tagad pieder Lietuvā pierakstītam uzņēmumam Linas Agro Group. Tas uzliek par pienākumu rādīt, rādīt un rādīt, ka vistu audzēšana Ķekavā nav aizvietota ar vārda Ķekava uzlipināšanu gaļai varbūt no tās pašas fermas, no kuras citi gaļas gabali sāk saukties par Marienbādes produktu. Šādu shēmu Linas Agro Group jau ir realizējusi Latvijas robežās. Lietuvieši nopirka Bauskas putnu fabriku kopā ar tās zīmolu Lielzeltiņi, kas tagad tiek lipināts uz Ķekavā apstrādātām vistām. Pēc Ķekavas versijas, šā darba veikšanai Ķekavā tā izveidojusi tikpat daudz darba vietu, cik likvidētas Bauskā. Pārdislocētas tikušas 124 no 400 darba vietām Bauskā. Atlikušie darbinieki tur turpinot audzēt cāļus un ražot putnu barību.
Darba vietu likvidēšanu Bauskā ir sponsorējusi Latvijas valdība. Tā 13. oktobrī piešķīra Ķekavai uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi 3,69 miljonu eiro apmērā apmaiņā pret solījumu ieguldīt uzņēmumā 14,97 miljonus eiro. Šādas norunas apstiprināšanai valdībā sagatavo Ekonomikas ministrija, bet uzskatīsim visas valdības lēmumu par ciema kukuli, ko vakar uz Ķekavu aizveda zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Neatkarīgi no tā, kā valsts dāvinājums tiks iegrāmatots, tas tomēr ir palielinājis uzņēmuma iespējas manevrēt ar saviem resursiem, kas izpaudās 2000 putnu stundā apstrādāt spējīgās Bauskas kautuves slēgšanā un Ķekavas kautuves jaudas palielināšanā no 6000 līdz 7000 putniem stundā. Latvijai ar tās krītošo iedzīvotāju skaitu un kāpjošajiem nodokļiem ir jābūt ļoti iztapīgai pret uzņēmumiem, lai tie manevrētu šeit uz vietas, nevis projām no valsts.