Sievietēm, kurām diagnosticēts insults, diemžēl ir sliktāki ārstēšanas rezultāti nekā vīriešiem, to ietekmē vairāki riska faktori, norāda Latvijas Insulta biedrības vadītāja neiroloģe Evija Miglāne. Tieši tāpēc šogad Pasaules insulta dienas tēma veltīta insulta un sirds asinsvadu slimību profilaksei sievietēm.
Saskaņā ar Pasaules Insulta organizācijas datiem piektajai daļai sieviešu dzīves laikā draud insults. Īpaši augsts insulta risks, salīdzinot ar jebkuru citu demogrāfisko grupu, ir sievietēm pēc 85 gadiem. Pamatojoties uz pasaulē veiktajiem pētījumiem, 60 procentu no visiem insulta izraisītajiem nāves gadījumiem ir bijuši sievietēm.
«Sievietēm salīdzinājumā ar vīriešiem ir lielāks insulta risks, to ietekmē ne tikai tradicionālie asinsvadu slimību riska faktori, bet arī dažādi specifiski riska faktori, kas saistās ar hormonālām izmaiņām. Sievietēm biežāk nekā vīriešiem sastopama migrēna, kas pati par sevi paaugstina insulta risku,» Neatkarīgajai stāsta neiroloģe E. Miglāne. Arī mirdzaritmija biežāk izraisa insultu sievietēm. Sirds un asinsvadu slimību risks sevišķi palielinās pēc menopauzes, kad estrogēnu līmenis sievietes organismā samazinās. Latvijā ik gadu stacionāros ārstējas ap 8500 cilvēku ar dažāda veida insultu. Pēc P. Stradiņa Insulta vienības reģistra datiem, pacientu vidū 57 procenti ir sievietes, bet pēc 85 gadu vecuma 82 procenti insulta pacientu ir sievietes (to gan arī var izskaidrot ar demogrāfisko iedzīvotāju struktūru, jo šajā vecuma grupā sieviešu ir vairāk nekā vīriešu sieviešu vidējā dzīves ilguma dēļ). Diemžēl, pēc mūsu reģistra datiem, Latvijā, tāpat kā pasaulē, sievietēm ir sliktāki ārstēšanas rezultāti, un tas ir iemesls gan augstākai mirstībai, gan smagākai invaliditātei pēc insulta. «Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi sievietēm apzināties šos riskus un dzīvot veselīgi, lai maksimāli rastu iespēju izvairīties no insulta un ar to saistītām smagām sekām,» uzsver neiroloģe.
Pacientu biedrības ParSirdi.lv vadītāja Inese Mauriņa atgādina, ka insults ir viena no tām slimībām, kuru daudzos gadījumos iespējams novērst, laikus veicot profilaktiskus pasākumus, kā arī diagnosticējot insultu izraisošus riskus un uzsākot atbilstošu ārstēšanu. Iedzīvotājiem jāseko pulsam un asinsspiedienam, jāmēra holesterīns un jānosaka citi sirds veselības rādītāji. Ja cilvēkam jau ir diagnosticēta kāda kardioloģiska saslimšana, piemēram, mirdzaritmija, ir ļoti svarīgi, konsultējoties ar ārstu, uzsākt atbilstošu ārstēšanos. Biedrība aicina iedzīvotājus uz izglītojošo pasākumu 29. oktobrī (no pulksten 17 līdz 18.30 viesnīcas Radisson Blu Latvija zālē Alfa, Elizabetes ielā 55, Rīgā) Es esmu sieviete. Mani apdraud insults, kur būs iespēja gan noteikt mirdzaritmijas un insulta risku, kā arī uzdot speciālistiem interesējošus jautājumus.