Zolitūdes traģēdijas krimināllietā prokuratūra par cietušajiem atzinusi 263 personas, to skaitā arī juridiskās personas. Kopējais pieteiktais kompensāciju apjoms sasniedzis 155 miljonus eiro. Apdrošinātāji pirmo atlīdzības pieteikumu saņēma jau nākamā dienā pēc traģēdijas – brīdī, kad vēl turpinājās glābšanas darbi.
2013. gada 21. novembrī Zolitūdē pār cilvēku galvām sabruka tirdzniecības centrs Priedaines ielā 20. Traģēdijā dzīvību zaudēja 54 cilvēki un vairāki desmiti guva smagus ievainojumus. Šodien Saeimas Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija balso par galaziņojuma apstiprināšanu, savukārt Zolitūdes traģēdijas krimināllietu Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas tiesa sāks skatīt 8. decembrī.
No vainotajiem par cietušajiem
Zolitūdes traģēdijas krimināllietā cietušā statuss piemērots arī SIA Maxima, pret kuru uzreiz pēc traģēdijas vērsās lielākais sabiedrības sašutums un pret kuru uzsākts arī process par darba drošību normu pārkāpumiem. Tomēr uzņēmums cer, ka apdrošinātājs kompensēs 1,7 miljonus eiro zaudējumus, ko radīja ēkas sabrukšana.
«Sabrūkot Maxima Latvija lielveikala jumtam, cieta arī Maxima darbinieki, mūsu veikals. Kā Maxima pati to ir norādījusi – tā ir morāli atbildīga pret veikala darbiniekiem un klientiem, kas traģēdijas dienā atradās veikalā un ēkā, uz kuras bija Maxima logo, un Maxima – tāpat kā visa Latvijas sabiedrība – vēlas noskaidrot traģēdijas iemeslus un atbildīgās personas. Taču nenoliedzams ir arī fakts, ka jumta sagrūšanas rezultātā Maxima Latvija radās materiālie zaudējumi, piemēram, iznīcināti tika preču krājumi 702 tūkstošu eiro apmērā un veikala aprīkojums 984 tūkstošu eiro vērtībā, tāpat arī zuda 1285 eiro skaidrā naudā, kas traģēdijas brīdī atradās veikala kasēs,» Neatkarīgajai stāstīja Maxima Latvija komunikācijas vadītājs Jānis Beseris. Viņš skaidroja, ka, uzņēmumam ciešot šādus zaudējumus, vadības pienākums ir veikt visas iespējamās darbības nodarīto zaudējumu atgūšanai – šajā gadījumā iesniedzot pieteikumu policijai par mantisko zaudējumu apmēru, kas vienlaikus nozīmē, ka persona konkrētajā kriminālprocesā ir jāatzīst arī par cietušo, ko Valsts policija izdarīja. Ņemot vērā to, ka Maxima Latvija bija apdrošinājusi veikalā esošās preces un iekārtas, atlīdzība par radītajiem zaudējumiem, iespējams, varētu būt sagaidāma no apdrošinātāja.
«Būtiski, ka pieteikumu par cietušā statusa piešķiršanu Maxima iesniedza galvenā kriminālprocesa ietvaros, tā, kas sākts sakarā ar būvniecības normu pārkāpumiem, bet šajā sakarā pašai Maxima nekādi pārmetumi nekad netika izvirzīti. Tikai vēlāk galvenajam kriminālprocesam tika pievienots process, kas uzsākts saistībā ar darba drošību normu pārkāpumiem, attiecīgi tāpēc radusies situācija, ka uzņēmumam piešķirts arī cietušā statuss Zolitūdes traģēdijas krimināllietā. Tāpat būtisks arguments iegūt cietušā statusu bija apstāklis, ka tas sniedza plašākas iespējas vērsties pie policijas ar dažādiem lūgumiem saistībā ar, piemēram, sabrukušās ēkas sakopšanu un apsaimniekošanu, ēkā esošo Maxima Latvija darbinieku mantu saņemšanu un tālāku to nodošanu īpašniekiem,» stāstīja J. Beseris.
Uz 4,4 miljonu lielu kompensāciju cer arī Maxima Latvija īpašniekiem piederošā SIA Tineo, kas traģēdijas brīdī bija tirdzniecības ēkas īpašnieks un apsaimniekotājs.
Visi cietušie naudu nesaņems
Zolitūdē pirms diviem gadiem sabrukušajā tirdzniecības centrā atradās ne tikai Maxima, bet arī citi veikali, piemēram, Drogas, Narvesen Baltija. Arī Narvesen Baltija Zolitūdes traģēdijas krimināllietā ir piemērots cietušā statuss. Pēc Narvesen Baltija personālvadības un korporatīvās komunikācijas direktora Anda Aleksandrova teiktā, zaudējumu apmērs ir gandrīz 25 000 eiro. Diemžēl Narvesen kā apakšīrnieks nebija apdrošināts pret šo konkrēto risku, proti, ēkas sabrukšanu, skaidroja A. Aleksandrovs.
Sabrūkot ēkai Zolitūdē, Priedaines ielā 20, pilnībā tika iznīcināts arī tajā esošais veikals Drogas. Tā pārstāvji gan atteicās Neatkarīgajai komentēt zaudējumu apmēru un iespēju saņemt apdrošināšanu.
Būvkompānijas RE&RE pārstāvji savukārt Neatkarīgajai atklāja, ka jau nākamajā dienā pēc Zolitūdes traģēdijas, tas ir 2013. gada 22. novembrī, uzņēmums iesniedzis atlīdzības pieteikumu apdrošināšanas kompānijai ERGO. Tiesa, Zolitūdes traģēdijas krimināllietā SIA RE&RE nav atzīta par cietušajiem. «Protams, uzņēmumam ir zaudējumi, bet to apmēru mēs šobrīd nevaram komentēt,» Neatkarīgajai skaidroja RE&RE.
Regresa prasību vēl apsver
Apdrošināšanas kompānijas ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktors Ivars Vismanis Neatkarīgajai apliecināja, ka ERGO saistībā ar Zolitūdes traģēdiju atlīdzības pieteikumus ir saņēmusi no Maxima un no būvkompānijas RE&RE. «Šiem uzņēmumiem ir vairākas polises par īpašuma, būvniecības, kā arī civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, tāpēc prasību izskatīšana pilnībā būs iespējama pēc krimināllietas izskatīšanas, visu notikušā apstākļu noskaidrošanas un katra iesaistītā atbildības noteikšanas,» uzsvēra I. Vismanis. Pagaidām apdrošinātājs nav arī pārliecināts, vai uzņēmums iesniegs regresa prasību vainīgajiem.
«Par regresa iespējamību pašlaik ir pāragri spriest. ERGO atlīdzību lietu ietvaros izvērtēs negadījumā iesaistīto personu atbildību un pierādījumu pietiekamību,» skaidroja I. Vismanis.