Aizdomas par naudas šķērdēšanu Sabiedrības veselības aģentūrā

© Kaspars Krafts

Tiesībsargājošām iestādēm pārbaudei ir nodota informācija par Sabiedrības veselības aģentūras (SVA) iespējamiem pārkāpumiem, tērējot valsts budžeta naudu. Dienesta pārbaude notiek arī Katastrofu medicīnas centra iepirkumiem.

Pašlaik jau likvidētā aģentūra jau taupības laikā šķērdējusies ar valsts naudu, šādu secinājumu izdarījusi veselības ministre Baiba Rozentāle (TP). "Iezīmējas tādas lietas, ka aģentūra laikā, kad jau visā valstī bija taupības režīms par valsts naudu izdevusi kalendārus, gadagrāmatas, veicot lielas priekšapmaksas, tajā pašā laikā paliekot parādā naudu Sirds veselības kabinetiem, kur var vērsties cilvēki pēc bezmaksas palīdzības," sacīja B. Rozentāle. Kalendāru izdošanai iztērēti vismaz 54 000 latu. Izrādījies, ka šie par valsts naudu izdotie kalendāri joprojām ir atrodami veikalos, kur cilvēkiem par tiem jāmaksā nauda. Ministre apšauba, vai tā vajadzētu un drīkstētu tērēt līdzekļus. Tāpat neskaidrs jautājums ir par naudas tēriņiem remontdarbiem un par apsaimniekoto īpašumu apakšnomnieku līgumiem.

SVA no 1. septembra ir likvidēta, un tās vadītājs atbrīvots no amata 31. augustā, tāpēc pašlaik praktiski nav, kam prasīt atbildību. Jāskatās, kā situāciju izvērtēs tiesībsargājošās iestādes.

B. Rozentāle minēja, ka Veselības ministrijas rīcībā ir arī dienesta ziņojums par Katastrofu medicīnas centru, konkrēti par iepirkumiem. "Ir pamats domāt, ka, veicot pamatlīdzekļu iepirkumu, Katastrofu medicīnas centrs par šiem pirkumiem pārmaksājis divreiz vairāk, nekā tobrīd bijušas tirgus cenas," skaidroja ministre. Viņa gan sīkāk nekomentēja, norādot, ka dienesta ziņojums atrodas juristiem uz galda.

Veselības ministrijā vakar vēl nevarēja sniegt sīkāku informāciju, kas tie ir par iepirkumiem un par kādām naudas summām ir runa.

SVA funkcijas pašlaik pārņem pati ministrija, Infektoloģijas centrs, Veselības inspekcija, kā arī Veselības ekonomikas institūts, kas gan vēl nav izveidots, kā arī Katastrofu medicīnas centrs. SVA savā pēdējā darba dienā atzina, ka, viņuprāt, nekāda ietaupījuma valstī vismaz šogad no šīs iestādes likvidācijas nebūs.

Latvijā

Pagājušajā gadā biežākie invaliditātes cēloņi pilngadīgiem iedzīvotājiem, kuri pirmoreiz atzīti par personām ar invaliditāti, bija ļaundabīgi audzēji, asinsrites sistēmas slimības, kā arī skeleta, muskuļu un saistaudu slimības, šodien diskusijā "Svarīgākais par invaliditāti Latvijā" informēja Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas (VDEĀVK) vadītāja Daina Grabe.

Svarīgākais