Lībiņa-Egnere: Cīņa pret cilvēku tirdzniecību ir lemta neveiksmei

© F64

Cīņa pret cilvēku tirdzniecību ir lemta neveiksmei, nerisinot to veicinošos faktorus - nabadzību, diskrimināciju un sociālo atstumtību, šodien Saeimas namā atklājot starptautisku konferenci "Drošības kompass - efektīvi risinājumi cilvēku tirdzniecības novēršanai", sacīja Saeimas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere (V).

"Mums katram ir zināmi neskaitāmi stāsti par cilvēkiem, kuri vēlējušies tikai dzīvot labāku dzīvi, bet iekrituši cilvēku tirdzniecības tīklos. Līdz ar to cīņa pret cilvēku tirdzniecību ir lemta neveiksmei, ja netiks risināti to veicinošie faktori - nabadzība, diskriminācija un sociālā atstumtība," par Lībiņas-Egneres pausto aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā.

Satversmē ir nostiprinātas ikviena tiesības uz brīvību un personas neaizskaramību, uzsvēra Lībiņa-Egnere un akcentēja, ka brīvība no piespiedu darba jeb verdzības aizliegums ir vissenākais starptautiski un valstiski atzītais tiesību uz darbu elements. Vienlaikus Saeimas priekšsēdētājas biedre atzina - ar nožēlu joprojām jāsecina, ka cilvēku tirdzniecība nav tikai vēsturiska viduslaiku relikvija vai parādība, kas notiek attālos reģionos tālu aiz mūsu robežām. Cilvēku tirdzniecība pārkāpj cilvēktiesības un izposta neskaitāmu cilvēku dzīves tepat Eiropā un visā pasaulē, turklāt pēdējā laikā saistībā ar migrācijas vilni Eiropā tā rod arvien jaunas formas un sasniedz jaunus apmērus, teica Lībiņa-Egnere.

Skarbā patiesība ir tā, ka tirdzniecība un ienākumi no tās nevar pastāvēt bez pieprasījuma, bez klientiem, kas izmanto šos "pakalpojumus", savā runā secināja Saeimas priekšsēdētājas biedre un uzsvēra, ka viens no jaunākajiem un būtiskākajiem izaicinājumiem cīņā ar cilvēku tirdzniecību ir pieprasījuma mazināšana un cilvēku tirdzniecības padarīšana no daudzu miljardu industrijas par nerentablu "biznesu".

Kā vēl vienu būtisku izaicinājumu Lībiņa-Egnere minēja faktu, ka liela daļa cilvēku tirdzniecības upuru paliek neatklāta. Turklāt starptautiskās institūcijas ir norādījušas, ka daudzās Eiropas valstīs cilvēku tirdzniecības upuri bieži vien tiek uzskatīti par nelikumīgiem migrantiem, nevis par personām, kurām ir nepieciešama palīdzība un aizsardzība.

Lībiņa-Egnere klātesošajiem atgādināja, ka Latvija ir pievienojusies un īsteno visus nozīmīgākos starptautisko tiesību dokumentus, kuru mērķis ir novērst un apkarot cilvēku tirdzniecību un aizsargāt un sniegt atbalstu cilvēku tirdzniecības upuriem, kā arī nodrošināt efektīvu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu un veicināt starptautisko sadarbību pasākumos pret cilvēku tirdzniecību. Īpaši viņa akcentēja, ka Eiropas Padome (EP) šogad atzīmēja 10.gadadienu, kopš parakstīšanai tika atvērta EP Konvencija par cīņu pret cilvēku tirdzniecību, un EP ģenerālsekretārs Turbjorns Jaglands aicināja Eiropu runāt vienā balsī un sūtīt skaidru vēstījumu tiem, kuri nodarbojas ar cilvēku tirdzniecību, proti, "mēs strādāsim kopā, lai jūs atrastu, apturētu un taisnīgi tiesātu".

Noslēgumā Saeimas priekšsēdētājas biedre atzina, ka cilvēku tirdzniecību var efektīvi apkarot, tikai apvienojot spēkus un veidojot partnerību visos līmeņos, un arī šodienas konference ir apliecinājums tam, ka mēs visi - valsts un pilsoniskā sabiedrība - strādājam kopā, lai cilvēktirdzniecības darboņus atrastu, apturētu un taisnīgi tiesātu.

Konferences mērķis ir stiprināt Eiropas Savienības valstu partnerību un veicināt cilvēku tirdzniecības upuru izcelsmes valstu un mērķa valstu starpinstitucionālo sadarbību, meklējot efektīvākos cilvēku tirdzniecības apkarošanas veidus. Konference pēc biedrības "Resursu centrs sievietēm MARTA" iniciatīvas tiek organizēta sadarbībā ar Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisiju un Saeimas Eiropas lietu komisiju.

Latvijā

Sestdien pēc piecarpus gadu atjaunošanas darbiem, kas izmaksāja 700 miljonus eiro, tika atklāta Parīzes Dievmātes katedrāle. Starp viesiem bija vairāk nekā 40 valstu un valdību vadītāji un citas amatpersonas. Bija arī Lietuvas un Igaunijas pārstāvji, taču nebija mūsu Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča. Nejaušība? Diplomātisks kāzuss? Neuzaicināja? Par vēlu uzaicināja? Eksistē kāda sazvērestības teorija? Intriga saglabājas…

Svarīgākais