ZZS draud boikotēt budžetu, ja lielajām pilsētām neiedalīs 53 miljonus eiro

Augusts Brigmanis © f64

Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) solījusi boikotēt nākamā gada valsts budžeta pieņemšanu, ja valdība nenolems tuvākajiem gadiem palielināt budžeta izdevumus par 53 miljoniem eiro, tādējādi minēto summu piešķirot deviņām lielajām Latvijas pilsētām, lai gan Latvijas Banka šādu soli sauc par neapdomīgu, šodien vēsta TV3 raidījums "Nekā Personīga".

Pirms nedēļas valdības sēdē šāds lēmums tika pieņemts, lai gan kā izskatāmais jautājums Ministru kabineta sēdē tas parādījās pēkšņi, jo noteikumu redakcija nebija tapusi valdībā, bet gan koalīcijas padomes darba grupā, vēsta raidījums.

Lielās pilsētas, izņemot Rīgu un Rēzekni pārvalda mēri no valdības partijām. Ventspilī, Liepājā, Jelgavā un Jūrmalā pie varas ir ZZS. Daugavpilī, Jēkabpilī un Valmierā "Vienotību" atbalstošas partijas. Taču kāds valdošās koalīcijas politiķis, kas nevēlējās minēt savu vārdu, raidījumam atklāja, ka neizpildīt lielo pilsētu mēru prasības nebūtu bijis iespējams, jo ZZS draudējusi tādā gadījumā boikotēt budžetu.

ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis savā ziņā to nenoliedz un raidījumam stāsta, ka zināmā mērā tas tā ir bijis. "Kāpēc? Tāpēc, ka mēs esam pašvaldībās un reģionos sakņota partija un es no tā nekaunos. Pašvaldību savienības un pašvaldību viedoklis man ir bijis zināmā mērā saistošs," sacīja Brigmanis.

Savukārt Latvijas Bankas padomes loceklis Edvards Kušners uzskata, ka valdība sāk uzvesties kā ekspremjera Aigara Kalvīša laikos, kad lielāko interešu lobisti budžetu izpleta pēc savām vajadzībām, neraugoties uz to, vai valsts tēriņus var, vai nevar atļauties.

"Valdības lēmums nozīmē, ka, izmantojot zināmas manipulācijas, ir piešķirti 53 miljoni eiro lielo pilsētu vajadzībām un šai naudai nav segums ne no valsts budžetu ieņēmumu puses, ne arī no struktūrfondiem," raidījumam atzina Kušners.

Latvijā

Saeimas Pieprasījumu komisija trešdien noraidīja opozīcijā esošās "Apvienotā saraksta" pieprasījumu premjerei Evikai Siliņai (JV) par valdības rīcību ar nacionālo aviokompāniju "airBaltic", taču sēdē izskanēja pārmetumi premjerei par nevēlēšanos sniegt atbildes uz deputātus interesējošiem jautājumiem.