Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē nolemts samazināt brētliņu nozveju Baltijas jūrā un reņģu nozveju Rīgas jūras līcī. Tomēr, tā kā samazinājums ir mazāks par iepriekš prognozēto, lēmums Latvijas zvejniekiem kopumā ir labvēlīgs, aģentūru LETA informēja Zemkopības ministrijā.
Saskaņā ar padomes 22.oktobra lēmumu brētliņu zvejas iespējas samazinātas par 5,3%, kaut arī Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumā tika paredzēts 13,7% samazinājums. Šī 8,4% starpība Latvijas zvejniekiem nozīmē papildu 2490 tonnu zvejas iespējas 2016.gadā. Nozvejas kvota būs 27 990 tonnas.
Reņģu nozvejas kvotai Rīgas jūras līcī ir samazinājums par 10%, lai gan EK priekšlikums paredzēja 21% kritumu. Nozvejas kvota - 18 791 tonna.
Tikmēr reņģu nozvejas kvotai Baltijas jūrā būs 8,6% palielinājums, kas nozīmē pieaugumu par 389 tonnām. Nozvejas kvota - 4921 tonna.
Mencu zvejas iespējas gan Baltijas jūras austrumu daļā, gan rietumu daļā samazinātas par 20%. EK sākotnējais priekšlikums paredzēja 32% samazinājumu. Rezultātā samazinājums Latvijai būs par 115 tonnām rietumu daļas mencām un 879 tonnām austrumu daļas mencām. Nozvejas kvota rietumu daļas mencām - 459 tonnas, austrumu daļas - 3514 tonnas.
Lašu nozvejas kvota Baltijas jūrā saglabāsies nemainīga - 12 644 zivis.
Aizstāvot savas intereses nozvejas jautājumā, visas ES dalībvalstis Luksemburgā akcentēja, ka reņģu un brētliņu krājumi jūrā ir pietiekami stabilā stāvoklī un lielāks nozvejas kvotu kritums radītu pārāk negatīvas sociāli ekonomiskās sekas.
Kā ziņots, padomes sēdē piedalījās arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS), kurš iepriekš norādīja, ka Latvijas tautsaimniecībai reņģu un brētliņu zvejas iespējas ir ļoti nozīmīgas, šo sugu nozvejas kvotu lielums ietekmē arī zivju apstrādes nozari un nodarbinātības iespējas tajā. Īpaši tas attiecas uz zivju konservu ražošanu, zivju kūpināšanu, kā arī zvejnieku realizētajiem projektiem, piemēram, zivju saldēšana, fileju ražošana.
Baltijas jūras zvejā Latvijā kopumā ir iesaistīti 678 kuģi un laivas, no kurām 615 laivas zvejo piekrastes ūdeņos.
Kā ziņots, iepriekš septembrī EK nāca klajā ar priekšlikumu, ka atsevišķu krājumu kopējā pieļaujamā nozveja salīdzinājumā ar 2015.gadu samazināsies par aptuveni 15% un tās apjoms būs apmēram 565 692 tonnas.
Arī pērn EK rosināja nozīmīgu samazinājumu vairākām zivju sugām, taču Latvijai izdevās sekmīgi aizstāvēt pozīciju par samazinājuma ierobežošanu.
Zemkopības ministrijā norāda, ka Latvija ik gadu gandrīz pilnībā apgūst tai iedalītās brētliņu un reņģu nozvejas kvotas. Mencu populācijas izmaiņu ietekmē šo zivju nozvejas kvotas pēdējos gados tiek izmantotas zemākā līmenī. Lašu nozvejas kvota tiek apgūta ļoti nelielos apjomos, taču atlikušo daļu izmanto starpvalstu kvotu apmaiņai, lai iegūtu papildu brētliņu zvejas iespējas.