Arī Kultūras ministrija (KM) ir viena no tām, kam nākamgad nāksies samazināt savu budžetu par 3% (1,6 miljoniem eiro), un šobrīd tas ir zemāks par vidējo Eiropas valstu līmeni, jo sasniedz tikai 0,3% (atskaitot izdevumus kultūrizglītībai) no IKP, kamēr citviet tas ir 0,5%.
Nākamā gada budžetā KM centusies saglabāt savām iestādēm iepriekšējo finansējumu, Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā skaidroja KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš. Tāpat tai bija jāņem vērā vairāki citi mērķi: Latvijas Nacionālais mākslas muzejs, valsts drošības un aizsardzības stiprināšanas pasākumi mediju telpā, kā arī atalgojuma jautājuma risināšana, konkrēti – aktieriem. Tāpat bijis uzstādījums «neķerties klāt Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumam (VKKF)». Valsts sekretārs norādīja, ka kopumā KM 2016. gada budžetā plānoti 134 264 300 eiro: 31% no šīs summas tiks novirzīts kultūrizglītībai, 27% – kultūras mantojumam, 23% – profesionālajai mākslai, 7% – VKKF, bet pārējais aizies nomas maksām, ES fondiem, nozaru vadībai un politikas plānošanai un citiem pasākumiem.
Ministrija izmantojusi arī savas tiesības lūgt valdībai papildu līdzekļus absolūti neatliekamiem pasākumiem. Kopumā KM šim nolūkam ieguvusi 1 331 703 eiro. Tas ļāvis daļēji atrisināt jautājumu par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNNM) telpu nomu (pēc rekonstrukcijas tam ir divkārt palielinājusies platība). Rīgas dome ir pieprasījusi lielāku summu nekā iepriekš, un 2017. gadā un turpmāk šim mērķim vajadzēs 1,2 miljonus gadā. Arī Latvijas Nacionālās operas un baleta ēkai un zemes nomas maksai atvēlēta lielāka summa – 286 598 eiro (iepriekš 8000 eiro). Vēl 12 317 eiro nepieciešami minimālās algas pieaugumam iestādēs un 150 000 eiro – informatīvās telpas drošībai.
Taču samazinājums kopumā par 1 339 677 eiro skāris Latvijas Nacionālo vēstures, Rakstniecības un mūzikas un Latvijas Nacionālo mākslas muzeju (LNMM) sakarā ar būvniecības darbu kavēšanos (šī summa bija plānota muzeja krātuvju pārcelšanai uz Pulka ielu 6). Tāpat par 249 003 eiro apcirpti izdevumi Nacionālā kino centra līdzfinansējumam ārvalstu filmu uzņemšanai Latvijā, par 40 000 eiro mazāka būs summa dalībai Londonas grāmatu tirgū, kā arī 32 494 eiro tiks ietaupīti par telpu nomu un komandējumiem.
Nav izdevies iegūt arī papildu finansējumu valsts simtgades programmai, mākslas un kultūras augstskolām (šobrīd tās saņem tikai 79% no tām paredzētās naudas), Radio bigbenda pilnai darbības atjaunošanai un kompensācijām mūziķiem par personisko instrumentu izmantošanu. No 244 štata muzikantiem 139 spēlē pašu gādātus instrumentus, jo valstij nav naudas, lai nopirktu pilnu komplektu. Tāpat būtu vajadzīgas lielākas summas infrastruktūras sakārtošanai un valsts nozīmes kultūras pieminekļu atbalsta programmai.
Attiecībā uz mākslas un literatūras programmu, no kuras finansē teātrus un koncertorganizācijas, nākamgad paredzēts finansējuma pieaugums, kas izskaidrojams ar aktieru algu kāpumu. Salīdzinot ar šo gadu, gan 2016. gadā, gan 2017. gadā vairāk naudas aizies filmu nozarei – simtgades filmu uzņemšanai.
Kultūrizglītības programma īpašas izmaiņas nav piedzīvojusi – 40 648 695 eiro tiks tērēti vidusskolām, pašvaldības un profesionālās ievirzes skolām un vidusskolām, kā arī augstskolām.
VKKF 2016. gadā izdevies saglabāt finansējuma pieaugumu, un nākamgad tas plānots 9 468 542 eiro apmērā. Turpmākajos gados tas paliek nemainīgs. Diemžēl nav atrisināts jautājums par kultūras sektora uzturēto prasību par iezīmēto finansējumu. S. Voldiņš uzsvēra, ka Igaunijā tas ir 17 miljoni eiro, bet Lietuvā – 16 miljoni eiro. Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kurā fondam nav iezīmētā finansējuma.